Podlases vojevodiste

Podlases vojevodiste
	Podlases vojevodiste; Województwo podlaskie
	— vojevodiste —
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Polijā
	Sadalījums apriņķosSadalījums apriņķos
Centrs	Bjalistoka
Apriņķi	3 pilsētas, 14 apriņķi *
	Platība
- Kopā	20 180 km²
	Iedzīvotāji (2006)
- Kopā	1 197 610
- Pilsētās	712 675
- Laukos	484 935
	* tālāk iedalās 118 gminās
	Mājaslapa: https://www.bialystok.uw.gov.pl/
	Podlases vojevodiste Vikikrātuvē

Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos. Dibināta 1999. gada 1. janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Apmēram 30% no teritorijas atrodas valsts aizsardzībā kā rezervāti un dabas parki. Vojevodistē ietilpst Belovežas gāršas Polijas daļa.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukta vēsturiskā novada - Podlahijas vārdā, kura pamatiedzīvotāji līdz pat 13. gadsimta beigām bija baltu cilts jātvingi, kas pakāpeniski nonāca Mazovijas poļu kņazu ietekmē (burtiski: "zem poļiem (ļahiem)", no kā lietuviskais nosaukums Palenkė). Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā šis novads ir pārpoļots, kaut arī ziemeļu daļā (Suvalku un Sejnu apriņķī) vēl arvien dzīvo lietuviski runājoša minoritāte.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vojevodiste iedalās 17 apriņķos (powiat) - no tiem 3 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 14 lauku apriņķi (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 118 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 34 pilsētas.

Apriņķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi apriņķi nosaukti to centru vārdā, izņemot

Belskas apriņķis - centrs Belska Podlaska

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vojevodistē ir 40 pilsētas (trekninātas pilsētas ar apriņķa tiesībām):

Bjalistoka — 292 741 (102 km²)
Suvalki — 69 268 (65,50 km²)
Lomža — 63 387 (32,72 km²)
Augustova — 29 951 (80,93 km²)
Belska Podlaska — 26 892 (28,88 km²)
Grajevo — 23 302 (53,39 km²)
Zambrova — 22 700 (19,02 km²)
Hajnuvka — 22 159 (21,29 km²)
Sokulka — 19 037 (18,61 km²)
Lapi — 17 392 (12,75 km²)
Semjatiče — 15 169 (36,25 km²)
Moņki — 10 848 (7,66 km²)
Kolno — 10 836 (25,08 km²)
Čarna Bjalostocka — 9 582 (14,28 km²)
Visoke Mazovecke — 9 234 (15,24 km²)
Vasilkova — 8 751 (28,15 km²)
Dombrova Bjalostocka — 6 226 (22,64 km²)
Sejni — 5 989 (4,49 km²)
Horošča — 5 411 (16,79 km²)
Cehanoveca — 4 984 (26,01 km²)

Suprasla — 4 526 (5,68 km²)
Mihalovo — 3 621 (2,15 km²)
Braņska — 3 844 (32,43 km²)
Ščučina — 3 602 (13,23 km²)
Knišina — 2 844 (3,68 km²)
Krinki — 2 709 (3,85 km²)
Čiževa — 2 670 (? km²)
Lipska — 2 520 (4,97 km²)
Staviski — 2 450 (13,28 km²)
Šepetovo — 2 412 (1,96 km²)
Zabludova — 2 393 (14,3 km²)
Suhovola — 2 278 (25,95 km²)
Drohičina — 2 111 (15,68 km²)
Novogroda — 1 998 (20,55 km²)
Tikocina — 1 905 (28,96 km²)
Goņondza — 1 903 (4,28 km²)
Jedvabne — 1 775 (11,47 km²)
Rajgroda — 1 680 (35,18 km²)
Kleščele — 1 473 (46,71 km²)
Suraža — 983 (33,86 km²)

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bjalistoka

Lomža

Suvalki

Podlases vojevodistes pilsētu izvietojums (treknrakstā — vojevodistes centrs)

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augustovas kanāls (Kanał Augustowski)
Bebžas nacionālais parks (Biebrzański Park Narodowy)
Belovežas nacionālais parks (Białowieski Park Narodowy)
Bohoņiku mošeja (Meczet w Bohonikach)
Braņicku pils (Pałac Branickich w Białymstoku)
Krušinjanu mošeja (Meczet w Kruszynianach)
Narevas Nacionālais parks (Narwiański Park Narodowy)
Supraslas lavra (Monaster Zwiastowania Przenajświętszej Bogurodzicy i św. Jana Teologa w Supraślu)
Tikocinas Lielā sinagoga (Wielka Synagoga w Tykocinie)
Vigru nacionālais parks (Wigierski Park Narodowy)