Podlases vojevodiste
| Podlases vojevodiste | |||
| Województwo podlaskie | |||
| — vojevodiste — | |||
|
|||
| Valsts | |||
|---|---|---|---|
| Centrs | Bjalistoka | ||
| Apriņķi | 3 pilsētas, 14 apriņķi *
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 20 180 km² | ||
| Iedzīvotāji (2019) | |||
| - Kopā | 1 179 430 | ||
| - Blīvums | 58,4/km² | ||
| - Pilsētās | 712 675 | ||
| - Laukos | 484 935 | ||
| * tālāk iedalās 118 gminās | |||
| Mājaslapa: www | |||
Podlases vojevodiste jeb Podlahijas vojevodiste (Województwo podlaskie) ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos. Dibināta 1999. gada 1. janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Apmēram 30% no teritorijas atrodas valsts aizsardzībā kā rezervāti un dabas parki. Vojevodistē ietilpst Belovežas gāršas Polijas daļa.
Nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Nosaukta vēsturiskā novada — Podlahijas vārdā, kura pamatiedzīvotāji līdz pat 13. gadsimta beigām bija baltu cilts jātvingi, kas pakāpeniski nonāca Mazovijas poļu kņazu ietekmē (burtiski: "zem poļiem (ļahiem)", no kā lietuviskais nosaukums Palenkė). Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā šo novadu pārpoļoja, kaut arī ziemeļu daļā (Suvalku un Sejnu apriņķī) vēl arvien dzīvo lietuviski runājoša minoritāte.
Administratīvais iedalījums
[labot | labot pirmkodu]Vojevodiste iedalās 17 apriņķos (powiat) - no tiem 3 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 14 lauku apriņķi (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 118 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 34 pilsētas.
Apriņķi
[labot | labot pirmkodu]Visi apriņķi nosaukti to centru vārdā, izņemot
- Belskas apriņķis - centrs Belska Podlaska
Pilsētas
[labot | labot pirmkodu]Vojevodistē ir 40 pilsētas (trekninātas pilsētas ar apriņķa tiesībām):
|
|
Karte
[labot | labot pirmkodu]Apskates vietas
[labot | labot pirmkodu]- Augustovas kanāls (Kanał Augustowski)
- Bebžas nacionālais parks (Biebrzański Park Narodowy)
- Belovežas nacionālais parks (Białowieski Park Narodowy)
- Bohoņiku mošeja (Meczet w Bohonikach)
- Braņicku pils (Pałac Branickich w Białymstoku)
- Krušinjanu mošeja (Meczet w Kruszynianach)
- Narevas Nacionālais parks (Narwiański Park Narodowy)
- Supraslas lavra (Monaster Zwiastowania Przenajświętszej Bogurodzicy i św. Jana Teologa w Supraślu)
- Tikocinas Lielā sinagoga (Wielka Synagoga w Tykocinie)
- Vigru nacionālais parks (Wigierski Park Narodowy)
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]- Augustovas kanāla slūžas
- Augustovas kanāls (slūžas Pševenzā)
- Bebžas nacionālais parks (Cara laika militārais ceļš)
- Bebžas nacionālais parks (tilts pāri Bebžai pie Osovecas cietokšņa)
- Bebžas nacionālais parks (Osovecas cietokšņa vaļņi)
- Belovežas gārša
- Sumbrs Belovežas gāršā
- Bohoņiku mošeja
- Braņicku pils Bjalistokā
- Krušinjanu mošeja
- Narevas nacionālais parks (Nareva pie Vaņevo ciema)
- Narevas nacionālais parks (Narevas purvi pie Kurovo ciema)
- Supraslas lavra
- Tikocinas Lielā sinagoga
- Vigru nacionālais parks (Vigru klosteris)
- Vigru nacionālais parks (Vigru ezers)
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Podlases vojevodiste.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Bebžas nacionālais parks
- Belovežas nacionālais parks
- Braņicku pils parks
- Krušinjanu mošeja
- Narevas Nacionālais parks
- Supraslas lavra
- Vigru nacionālais parks
| ||||||||||||||||||||||||
|
