Auzas (ģints)
| Auzas (ģints) Avena | |
|---|---|
 Vējauzas (Avena fatua) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Tips | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Auzas (Avena) |
 Auzas (ģints) Vikikrātuvē | |
Auzas (Avena) ir graudzāļu dzimtas ģints. Viengadīgi lakstaugi ar stāvu stublāju (stiebru). Lapas raupjas, to makstis gandrīz līdz pamatam šķeltas, bez austiņām. Ziedi vārpiņā parasti pa 2 - 5, vārpiņas sakārtotas plašā skarā. Ģintī ir 25 tuvu radniecīgas sugas, kas izplatītas Vidusjūras apgabalā, kultivētas, pēc tam pārgājušas savvaļā visā ziemeļu puslodes mērenajā joslā un tropu joslas kalnos[1].
Latvijā savvaļā konstatētas Vēja auza (A. fatua L.) - adventīva (ievazāta) suga, kā nezāle tīrumos, ceļmalās, dzelzceļa malās un Velna auza (Avena strigosa Schreb.) - nezāle, kas līdz 20. gs. 60. gadiem auga gandrīz visā Latvijā. tagad gandrīz izzudusi[2].
Latvijā izsenis kultivēta sējas auza (A. sativa), kuru izmanto gan lopbarībai, gan pārtikā.
Pasaulē kultivētas aizvien tiek piecas sugas. Tās ir sējas auzas, Etiopijas auzas (A. abyssinica), Bizantijas auzas (A. byzantina), kailauzas (A. nuda) un velnauzas (A. strigosa).
Šajā ģintī ietilpst arī šādas sugas:
- akotainās auzas (Avena barbata),
- īsgraudu auzas (Avena brevis),
- Ķīnas auzas (Avena chinensis),
- ložņājošās auzas (Avena prostrata),
- Marokas auzas (Avena maroccana),
- Mērfija auzas (Avena murphyi),
- vējauzas (Avena fatua),
- Volgas auzas (Avena volgensis),
- Avena aemulans,
- Avena clauda,
- Avena eriantha,
- Avena longiglumis,
- Avena saxatilis,
- Avena sterilis,
- Avena vaviloviana,
- Avena ventricosa.
|