Gaisa balons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gaisa balons

Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats). Atšķirībā no dirižabļiem gaisa baloni nav vadāmi (var mainīt tikai lidojuma augstumu).

Gaisa balons ceļas augšup tāpēc, ka balonā gaiss tiek uzkarsēts un lidaparāts kopumā kļūst vieglāks nekā apkārtējais gaiss. Balonā var iepildīt arī gāzi, kas ir vieglāka nekā gaiss, piemēram, ūdeņradi vai hēliju.

Pirmie publiski demonstrētie karstā gaisa balonu lidojumi notika 1783. gada 21. novembrī Parīzē, Francijā. Balonus bija izgatavojuši brāļi Žozefs-Mišels un Žaks-Etjēns Mongolfjē. Pirmie gaisa balona pasažieri bija aita, pīle un gailis. Tajā pašā gadā pirmajā lidojumā ar gaisa balonu devās divi brīvprātīgie gaisa kuģotāji: Pilatrs de Rozjē un marķīzs d'Arlands.

Latvijā pirmo reizi cilvēka lidojums ar ūdeņradi pildītā gaisa balonā notika 1804. gadā, kad flāmu aeronauts Etjēns Gaspārs Robērs (Robertsons) devās lidojumā no Citadeles Rīgā un piezemējās Ropažu novadā. Pirmie latvieši, kas pievērsās lidošanai ar gaisa baloniem, bija Margarita un Ernests Vītoli, kuri savu pirmo lidojumu veica 1899. gadā, bet 1911. gadā savu pirmo lidojumu veica Kārlis Skaubītis. Žils Verns ir sarakstījis pazīstamu grāmatu par ceļojumu gaisa balonā — "Piecas nedēļas gaisa balonā" (tulkota arī latviski).

Līdz 2014. gadam Latvijā regulāri norisinājās starptautiski gaisa balonu festivāli. No tiem plašāk pazīstamie bija LMT kauss, kas katru gadu norisinājās citā Latvijas pilsētā, un Valmieras kauss Valmierā. LMT kauss beidza pastāvēt 2012. gadā (pēdējo reizi norisinājās 2012. gada maija beigās un jūnija sākumā Madonā), bet Valmieras kauss 2014. gadā (pēdējo reizi norisinājās 2014. gada jūlijā).

2016.gada vasarā Latvijā ir 14 aktīvi gaisa balonu piloti, kuriem ir spēkā esošas pilota apliecības.