Pāriet uz saturu

Bārbeles sērūdeņraža avots

Vikipēdijas lapa
Bārbeles sērūdeņraža avots
Bārbeles sērūdeņraža avots
Bārbeles sērūdeņraža avots (Latvija)
Bārbeles sērūdeņraža avots
Bārbeles sērūdeņraža avots
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Bārbeles pagasts, Bauskas novads, Latvija
Koordinātas 56°26′4″N 24°35′29″E / 56.43444°N 24.59139°E / 56.43444; 24.59139Koordinātas: 56°26′4″N 24°35′29″E / 56.43444°N 24.59139°E / 56.43444; 24.59139
Vispārējā informācija
Tips avots
Izmēri
Dziļums 2 m
Saglabāšana un aizsardzība
Valsts aizsardzībā kopš 1977. gada
Bārbeles sērūdeņraža avots Vikikrātuvē

Bārbeles sērūdeņraža avots ir minerālūdens sēravots Bauskas novada Bārbeles pagastā.[1] Viens no plašāk un senāk zināmajiem Latvijas dziednieciskajiem avotiem.[2] Izvietojies pagasta rietumos uz dienvidiem no Bārbeles ciema Iecavas labajā krastā netālu no Dzērvītes ietekas. Kopš 1977. gada aizsargājams ģeoloģisks piemineklis.[1] Mazmineralizēts sērūdeņradi, kā arī kalcija un nātrija sulfātus saturošs avots ar lielu debitu. No 2 m dziļas karsta piltuves avots ieplūst Iecavā pa 100 m garu strautu.

Rakstu avotos minēts kopš 1739. gada, kad pēc hercoga Pētera Bīrona pavēles tur izpirkta zeme un ierīkota sērūdens vannu dziedniecības iestāde. 18. gadsimtā Bārbeles sēravots bija slavenākā šāda tipa dziedniecības iestāde Latvijā. 20. gadsimtā to nomāja Latvijas sieviešu palīdzības korpuss, kas iekārtoja procedūru ēku un viesnīcu. Dziednīca izpostīta 2. pasaules kara laikā.[3]

Mūsdienās populārs tūrisma objekts.[4]

  1. 1,0 1,1 Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 132. lpp.
  2. «The Ancient Sacred Sites. Bārbeles sēravots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. septembrī. Skatīts: 2015. gada 1. novembrī.
  3. «Latvijas dabas pieminekļi. Bārbeles Svētavots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. augustā. Skatīts: 2015. gada 1. novembrī.
  4. Dabas aizsardzības pārvalde. Bārbeles sērūdeņraža avots