Pāriet uz saturu

Bārbeles pagasts

Vikipēdijas lapa
Bārbeles pagasts
Bārbeles pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Bauskas novads
Centrs: Bārbele
Kopējā platība:[1] 97,9 km2
 • Sauszeme: 96,0 km2
 • Ūdens: 1,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 715
Blīvums (2024): 7,4 iedz./km2
Bārbeles pagasts Vikikrātuvē
Bārbeles pagastmāja
Bārbeles baznīca

Bārbeles pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām Iecavas un Misas starpupē. Robežojas ar sava novada Stelpes, Skaistkalnes, Kurmenes, Valles un Vecsaules pagastiem. Pagasta centrs atrodas Bārbelē.

Caur pagastu tek Dzērvīte, Garbaru strauts, Iecava, Meiru grāvis, Misa, Mūrnieku grāvis, Plasa, Rukšupīte, Tēces strauts.

Bārbeles ezers, Dunkurs, Rukšu ezers, Speltes dzinavezers, Zaļezers.

Bārbeles liekna, Čābļu purvs, Dzērves purvs, Ezera purvs, Greizais tīrelis, Pāču purvs, Silmaču purvs, Spriņģu tīrelis, Šļūku leja, Ūsiņu purvs, Vārnas purvs.

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārbeles pagastā atrodas dabas liegums Zaļezera purvs un dabas piemineklis Bārbeles sērūdeņraža avots.

Mūsdienu Bārbeles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bārbeles muiža (Gut Barbern), Kārļa muiža (Gut Karlhof).

1935. gadā Bārbeles pagasta platība bija 105,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bārbeles un Mazbārbeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Bārbeles ciemam pievienoja Mazbārbeles ciemu. 1979. gadā daļu Bārbeles ciema teritorijas pievienoja Vecsaules ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecumnieku novadā.

Kultūras pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 582—    
19591 450−0.36%
19691 526+0.51%
GadsIedz.±% g.p.
19791 194−2.42%
19891 003−1.73%
20001 017+0.13%
GadsIedz.±% g.p.
2011726−3.02%
2021709−0.24%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārbele, Gaisma, Zemitāni.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Jānis Lazdiņš (1875—1953), mūziķis un diplomāts. Krievijas impērijas galma orķestra pirmais vijolnieks (1902—1917), Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā (no 1929)
  • Egons Dārziņš (1894—1966), ārsts un mikrobiologs.

Pagastu šķērso autoceļi P87 Bauska - Aizkraukle un P89 Ķekava - Skaistkalne.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.