Bārbeles pagasts
| Bārbeles pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Bauskas novads | |||
| Centrs: | Bārbele | |||
| Kopējā platība:[1] | 97,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 96,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 726 | |||
| Blīvums (2025): | 7,6 iedz./km2 | |||
 Bārbeles pagasts Vikikrātuvē | ||||
Bārbeles pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām Iecavas un Misas starpupē. Robežojas ar sava novada Stelpes, Skaistkalnes, Kurmenes, Valles un Vecsaules pagastiem. Pagasta centrs atrodas Bārbelē.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Caur pagastu tek Dzērvīte, Garbaru strauts, Iecava, Meiru grāvis, Misa, Mūrnieku grāvis, Plasa, Rukšupīte, Tēces strauts.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārbeles ezers, Dunkurs, Rukšu ezers, Speltes dzinavezers, Zaļezers.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārbeles liekna, Čābļu purvs, Dzērves purvs, Ezera purvs, Greizais tīrelis, Pāču purvs, Silmaču purvs, Spriņģu tīrelis, Šļūku leja, Ūsiņu purvs, Vārnas purvs.
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārbeles pagastā atrodas dabas liegums Zaļezera purvs un dabas piemineklis Bārbeles sērūdeņraža avots.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Bārbeles pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bārbeles muiža (Gut Barbern), Kārļa muiža (Gut Karlhof).
1935. gadā Bārbeles pagasta platība bija 105,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bārbeles un Mazbārbeles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Bārbeles ciemam pievienoja Mazbārbeles ciemu. 1979. gadā daļu Bārbeles ciema teritorijas pievienoja Vecsaules ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecumnieku novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bārbeles baznīcas altāris
- "Evertu" zemnieku sēta
- Jaunzemju viduslaiku kapsēta
- Pilveru pilskalns
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Lazdiņš (1875—1953), mūziķis un diplomāts. Krievijas impērijas galma orķestra pirmais vijolnieks (1902—1917), Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā (no 1929)
- Egons Dārziņš (1894—1966), ārsts un mikrobiologs.
- Juris Ziemelis (1941-1988), latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastu šķērso autoceļi P87 Bauska - Aizkraukle un P89 Ķekava - Skaistkalne.
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
