Bauskas novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).
Bauskas novads
Bauskas novads karte 2021.png
Bauskas novads Bauskas novads
Bauskas novada karogs Bauskas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Bauska
Kopējā platība: 2174,9 km2
Iedzīvotāji (2021): 41 755
Blīvums: 19.2 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2021 - pašlaik): Aivars Okmanis(NA)
Mājaslapa: www.bauska.lv

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novadā ir 20 administratīvās teritorijas: Bauskas pilsēta, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecavas pilsēta, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.

Bez pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumdaļā, ZA nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē pauguraina.[1] Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.[1] Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu).[2]

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.[1] Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,[2] vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.[2]

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti.[2]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāju
skaits (2021)[3]
1. Bauska Pilsēta - 10 397
2. Iecava Pilsēta - 5736
3. Vecumnieki Ciems Vecumnieku 2053
4. Rītausmas Ciems Īslīces 1236
5. Uzvara Ciems Gailīšu 988
6. Bērzkalni Ciems Īslīces 847
7. Pilsrundāle Ciems Rundāles 697
8. Misa Ciems Vecumnieku 690
9. Skaistkalne Ciems Skaistkalnes 602
10. Code Ciems Codes 567

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā[4]
Latvieši (32495)
  
78.5%
Krievi (3639)
  
8.8%
Lietuvieši (2035)
  
4.9%
Baltkrievi (1173)
  
2.8%
Ukraiņi (768)
  
1.9%
Poļi (449)
  
1.1%
Cita un neizvēlēta (833)
  
2.0%


Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:[5]

  • 19 vispārējās izglītības iestādes;
  • 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
  • 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca,[1] Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.[6]

Aizsargājami dabas objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.

Sadraudzības pašvaldības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:[5]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]