Bauskas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads (2009—2021).

Bauskas novads
Bauskas novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Bauska
Kopējā platība:	2 174,9 km2
• Sauszeme:	2 131,3 km2
• Ūdens:	43,6 km2
Iedzīvotāji (2025):	40 500
Blīvums (2025):	19,0 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs (2025):	Aivars Mačeks (NA)
Mājaslapa:	www.bauskasnovads.lv

Bauskas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Bauskas novads, Iecavas novads, Rundāles novads un Vecumnieku novads. Robežojas rietumos ar Jelgavas novadu, ziemeļos ar Ķekavas un Olaines novadiem, austrumos un ziemeļos ar Ogres novadu un dienvidos ar Lietuvas Panevēžas apriņķa Biržu rajona un Pasvales rajona pašvaldībām, kā arī Šauļu apriņķa Pakrojas rajona pašvaldību. Novada centrs atrodas Bauskas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums

Bauskas novadā kopumā ietilpst divas pilsētas (Bauska un Iecava) un 18 pagasti, kuru pārvalde deleģēta 4 apvienībām:

Pagastu apvienība	Centrs	apvienībā ietilpstošie pagasti	iedzīvotāju skaits	platība, km2
Bauskas apvienība	Bauska	Bauskas pilsēta, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts	21 604	786,6
Iecavas apvienība	Iecava	Iecavas pilsēta, Iecavas pagasts	8192	312,1
Rundāles apvienība	Pilsrundāle	Rundāles pagasts, Svitenes pagasts, Viesturu pagasts	3094	231,4
Vecumnieku apvienība	Vecumnieki	Bārbeles pagasts, Kurmenes pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Valles pagasts, Vecumnieku pagasts	7610	844,8

Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā Bauskas rajona teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā, izņemot no kādreizējā Aizkraukles rajona pievienotos Kurmenes un Valles pagastus.

Daba

Bauskas novads atrodas Zemgales līdzenuma austrumu daļā, ziemeļaustrumu nomale ir Viduslatvijas nolaidenuma dienvidrietumu mala. Teritorija galvenokārt līdzena, Skaistkalnes un Taurkalnes apkaimē — pauguraina. Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ziemeļaustrumu daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Mežotne, Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži (Pellaju purvs), kūdra (lielākie kūdras purvi — Briģu, Lādzēnu, Ērgļu).

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500—650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā. Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas, vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).

Upes

Gandrīz visa novada teritorija atrodas Lielupes baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes Mēmele un Mūsa, pietekas Iecava, Misa, Īslīce, Svitene.

Ūdenstilpes

Ezeru novadā maz, lielākie — Taurkalnes Aklais ezers (0,24 km²) un Zāļezers (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — Lādzēnu dīķi (kopplatība 2,6 km²), Arves ezers kopā ar Beibežu dīķi (1 km²), Ozolaines dīķis (0,7 km²), Staņķu dzirnavu ezers (0,23 km²).

Vēsture

Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un Klaipēdas-Pleskavas ceļš.

13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp krustnešiem, zemgaļiem un lietuviešiem, pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas lielkņazisti. 1562. gadā Livonijas ordenis tika likvidēts, un Bauskas teritorija nonāca Kurzemes-Zemgales hercogistes sastāvā. Hercogs Jēkabs Ketlers (1610-—1682) veicināja Bauskas ekonomisko attīstību.

17. gadsimtā tika pabeigta Bauskas pils būvniecība, tā kalpoja kā militārais cietoksnis un administratīvais centrs. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Bauska tika iesaistīta Polijas un Zviedrijas karos. 1701. gadā Bausku ieņēma zviedri, bet vēlāk tā atgriezās poļu kontrolē.

1795. gadā Kurzemes hercogiste tika inkorporēta Krievijas Impērijā, Bauska kļuva par daļu no Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas.

Pirmais pasaules karš smagi skāra novada teritoriju, un tā tika daļēji izpostīta. Pēc kara Bauska iekļāvās jaunizveidotajā Latvijas Republikā.

1940. gada jūnijā saskaņā ar Molotova—Ribentropa paktu Latviju okupēja Padomju Savienība. Bauskas novada teritorija kļuva par daļu no Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR).

Otrā pasaules kara laikā Bauska atkal tika stipri izpostīta. 1944. gadā Sarkanā armija uzsāka ofensīvu Baltijas republikās. Bauskas pilsētas aizsardzībai no padomju karaspēka tika izveidots brīvprātīgo pulks, kurā bija aptuveni 300 vīru. Sešas nedēļas šai nelielajai vienībai izdevās noturēt ievērojami pārāka ienaidnieka spēku ofensīvu, līdz ar to padomju karaspēkam izdevās ieņemt Bausku tikai pēc vairākiem bombardēšanas uzlidojumiem, kas iznīcināja vairāk nekā trešdaļu pilsētas.

Pēc Otrā pasaules kara Bauskas novada teritorija atkal kļuva par daļu no Latvijas PSR.

1991. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Bauskas novads kļuva par daļu no neatkarīgās Latvijas.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 41 580 —     1959 47 168 +0.53% 1967 46 948 −0.06%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 52 731 +0.97% 1989 56 755 +0.74% 2000 54 855 −0.31%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 47 104 −1.38% 2021 41 314 −1.30% 2024 40 906 −0.33%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāju skaits (2025)
1.	Bauska	Pilsēta	-	10 162
2.	Iecava	Pilsēta	-	5614
3.	Vecumnieki	Ciems	Vecumnieku	1990
4.	Rītausmas	Ciems	Īslīces	1230
5.	Uzvara	Ciems	Gailīšu	932
6.	Pilsrundāle	Ciems	Rundāles	675
7.	Misa	Ciems	Vecumnieku	634
8.	Skaistkalne	Ciems	Skaistkalnes	574
9.	Code	Ciems	Codes	545
10.	Svitene	Ciems	Svitenes	421

Nacionālais sastāvs

Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (32305)			78.3%
Krievi (3522)			8.5%
Lietuvieši (1976)			4.8%
Baltkrievi (1123)			2.7%
Ukraiņi (896)			2.2%
Poļi (432)			1.0%
Čigāni (59)			0.1%
Igauņi (14)			0.0%
Ebreji (6)			0.0%
Cita un neizvēlēta (939)			2.3%

Pašvaldība

Galvenā novada pašvaldības likumdošanas institūcija ir Bauskas novada dome. Tā sastāv no 15 vēlētiem deputātiem un to vada Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Saimniecība

Transports

Bauskas novadu šķērso viens galvenais autoceļš — A7 (Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)), kas šķērso arī abas novada pilsētas Bausku un Iecavu. Tāpat, novadu šķērso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P73 (Vecumnieki—Nereta—Subate), P87 (Bauska—Aizkraukle), P88 (Bauska—Linde), P89 (Ķekava—Skaistkalne), P92 (Iecava—Stelpe), P93 (Jelgava—Iecava), P94 (Jelgava—Staļģene—Code) un P103 (Dobele—Bauska). Plānots, ka caur Bauskas novadu ies arī dzelzceļa līnija Rail Baltica, uz kuras arī atradīsies divas stacijas Bauskas novadā — Iecava un Bauska.

Izglītība

Bauskas novadā atrodas kopā 32 izglītības iestādes:

• 19 vispārējās izglītības iestādes;
• 7 pirmsskolas izglītības iestādes;
• 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Ievērojami novadnieki

• Jānis Čakste (1859—1927), pirmais Latvijas Valsts prezidents
• Anatols Līvens (1872—1937), lībiešu cilmes Baltijas augstmanis
• Pēteris Kūla (1874—1945), skolotājs
• Roberts Krimbergs (1874—1941), fiziologs un bioķīmiķis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns
• Jānis Lazdiņš (1875—1953), mūziķis, diplomāts
• Alfreds Amtmanis-Briedītis (1885—1966), aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs
• Arnolds Spekke (1887—1972), filologs, vēsturnieks, diplomāts
• Verners Tepfers (1893—1958), ģenerālis, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs
• Jānis Tepfers (1898—1994), diplomāts
• Jānis Rūdolfs Akermanis (1897—1972), zinātnieks, inženieris, aviokonstruktors
• Arnolds Ozoliņš (1898—1984), ārsts
• Indulis Folkmanis (1939), tēlnieks
• Imants Lancmanis (1941), gleznotājs, mākslas zinātnieks
• Uldis Dumpis (1943), aktieris
• Esmeralda Ermale (1956), aktrise
• Česlavs Mikšto (1964), katoļu priesteris
• Ingmārs Līdaka (1966), zoologs, politiķis
• Andrejs Mediņš (1969), katoļu priesteris

Ievērojamas vietas

Apskates objekti

Rundāles pils, Bauskas pils, Kaucmindes muiža, Skaistkalnes katoļu baznīca, Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, Jumpravmuižas parks, orientēšanās poligons Vecumniekos.

Aizsargājami dabas objekti

Bārbeles sērūdeņraža avots, Skaistkalnes karsta kritenes, Zaļezera purvs, Paņemūnes meži, Vāveres ezers, Seržu tīrelis, Kalēju tīrelis, Iecavas un Mežotnes parki, Stelpes dendroloģiskie stādījumi u. c.

Sadraudzības pašvaldības

Bauskas novadm ir 18 sadraudzības pašvaldības:

• Hašuri;
• Sačhere;
• Hedemora;
• Tereboda;
• Nāhoda;
• Pakroja;
• Radvilišķi;
• Pasvale;
• Birži;
• Ripina;
• Soroka;
• Billerbeka;
• Pehja-Pernumā;
• Udžate-Trevano.