Bārija karbonāts
| Bārija karbonāts | |
|---|---|
 Bārija karbonāta struktūrformula  Pulverveida bārija karbonāts | |
| CAS numurs | 513-77-9 |
| Ķīmiskā formula | BaCO3 |
| Molmasa | 197,336 g/mol |
| Blīvums | 4286,5 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 962 °C |
| Viršanas temperatūra | 1555 °C (sadalās) |
| Šķīdība ūdenī | 0,0024 g/100 ml (20 °C) |
Bārija karbonāts (BaCO3) ir cieta, balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša viela.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No bārija karbonāta sastāv samērā rets minerāls - viterīts. Bārija karbonāts lēnām reaģē ar sulfātus saturošiem ūdeņiem, veidojot bārija sulfātu, tāpēc dabā sastopamais bārija karbonāts no ārpuses mēdz būt pārklāts ar bārija sulfātu.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bārija karbonāts reaģē ar daudzām skābēm, veidojot šķīstošos sāļus (piem. sālsskābi un slāpekļskābi, attiecīgi veidojot bārija hlorīdu un bārija nitrātu). Reakcija ar sērskābi notiek lēni, jo bārija sulfāts ir mazšķīstošs. Bārija karbonātu apdedzinot pie 1300 °C atmosfēras spiedienā, iegūst bārija oksīdu.
 | Lai arī bārija karbonāts ir ūdenī nešķīstošs, tas reaģē ar kuņģī esošo sālsskābi, veidojot indīgo bārija hlorīdu. |
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bārija karbonāts ir galvenā visu pārējo bārija savienojumu izejviela.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bārija karbonāts |
|