Bārija hlorīds
Bārija hlorīds | |
---|---|
Pulverveida bārija hlorīds | |
CAS numurs | 10361-37-2 |
Ķīmiskā formula | BaCl2 |
Molmasa | 208,2324 g/mol |
Blīvums | 3856 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 962 °C |
Viršanas temperatūra | 1560 °C |
Šķīdība ūdenī | 37,5g/100ml (26 °C) |
Bārija hlorīds (BaCl2) ir balta, higroskopiska, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Tas ir viens no nozīmīgākajiem šķīstošajiem bārija savienojumiem.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārija hlorīdu var iegūt, bārija hidroksīdam vai karbonātam reaģējot ar sālsskābi. Rūpnieciski bārija hlorīdu iegūst divu stadiju procesā no bārija sulfāta:
- BaSO4 + 4 C → BaS + 4 CO
Pirmajai stadijai nepieciešamas augstas temperatūras:
- BaS + CaCl2 → BaCl2 + CaS
Otrajā stadijā izejvielas sakausē. Bārija hlorīdu no reakcijas maisījuma atdala, izskalojot ar ūdeni.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā visi šķīstošie bārija savienojumi, bārija hlorīds ir indīgs. |
Ūdens šķīdumos bārija hlorīds ir stiprs elektrolīts un tā šķīdumiem pH ir 7. Bārija hlorīds reaģē ar sulfātjoniem, veidojot bārija sulfātu:
- BaCl2 + SO42− → BaSO4 + 2 Cl−
Bārija sulfāts ir mazšķīstošs, tāpēc izgulsnējas. Analoga reakcija notiek arī ar oksalātjoniem, jo bārija oksalāts arī ir mazšķīstošs.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bārija hlorīdu retumis lieto pirotehnikā, jo tas nokrāso liesmu zaļā krāsā. Tomēr parasti izmanto tādus pirotehniskos sastāvus, kuros bārija hlorīds veidojas degšanas gaitā no skābekli saturošiem bārija savienojumiem (nitrāta vai hlorāta) un hloru saturošām organiskām vielām (piemēram, heksahlorbenzola vai polivinilhlorīda). Radies bārija hlorīds augstā temperatūrā disociē līdz bārija monohlorīdam BaCl, kas dod sevišķi spilgtu zaļu liesmu[1]. Bārija hlorīdu lieto arī par citu bārija sāļu izejvielu. Bārija hlorīda reakciju ar sulfātjoniem lieto analītiskajā ķīmijā sulfātu noteikšanai (gan kvalitatīvai, gan kvantitatīvai). Šo reakciju dažreiz lieto arī, lai attīrītu šķīdumus no sulfātiem (sārmu ražošanai). Bārija hlorīda pielietojumus ierobežo tā indīgums.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Быстров И. Краткий курс пиротехники.- М.: Изд-во оборонной промышленности, 1939, 99. lpp. (krieviski)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bārija hlorīds |
|