Bēnazīra Bhuto
Bēnazīra Bhuto
| |
|---|---|
.jpg) | |
| Pakistānas premjerministrs | |
|
Amatā 1993. gada 19. oktobris — 1996. gada 5. novembris | |
| Prezidents |
Vasims Sadžads Farūks Leghari |
| Priekštecis | Moēnudins Ahmads Kureši |
| Pēctecis | Maliks Meradžs Halids |
| Pakistānas premjerministrs | |
|
Amatā 1988. gada 2. decembris — 1990. gada 6. augusts | |
| Prezidents | Gulams Ishakhans |
| Priekštecis | Muhammeds Zija ul Haks |
| Pēctecis | Gulajs Mustafa Džatojs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1953. gada 21. jūnijā Karāči, Pakistānas Domīnija (tagad Pakistāna) |
| Miršanas dati |
2007. gada 27. decembrī (54 gadu vecumā) Rāvalpindi, Pakistāna |
| Tautība | sindha |
| Politiskā partija | Pakistānas Tautas partija |
| Tēvs | Zulfikārs Ali Bhuto |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Asifs Ali Zardārī |
| Bērni |
|
| Profesija | politiķis |
| Augstskola | |
| Reliģija | šiītu islāms |
| Paraksts |
 |
Bēnazīra Bhuto (urdu: بینظیر بھٹو, izrunā: /beːnəˈziːr ˈbʱʊʈːoː/, sindhu: بينظير ڀٽو; dzimusi 1953. gada 21. jūnijā, mirusi 2007. gada 27. decembrī) bija Pakistānas politiķe un pasaulē pirmā sieviete kā musulmaņu valsts premjerministre.[1] Viņa kā Pakistānas premjerministre vadīja Pakistānu divus pilnvaru termiņus (1988–1990 un 1993–1996), kļūstot par demokrātijas simbolu un sieviešu tiesību aizstāvi reģionā, kur tradicionāli dominē patriarhālās normas.
Bhuto bija Pakistānas Tautas partijas (PPP) līdere, iemiesojot cīņu par tautas suverenitāti un ekonomiskajām reformām. Viņas vadība iezīmējās ar centieniem uzlabot veselības aprūpi, izglītību un infrastruktūru, tomēr to aizēnoja apsūdzības korupcijā un politiskie konflikti. 2007. gada 27. decembrī Bēnazīra Bhuto tika nogalināta atentātā, kad viņa kāpa transportlīdzeklī Rāvalpindi pilsētā.[2] Viņas traģiskā nāve kļuva par pagrieziena punktu Pakistānas politiskajā vēsturē, padarot viņu par mocekli cīņā par demokrātiju un cilvēktiesībām.
Bērnība un izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bēnazīra Bhuto piedzima 1953. gada 21. jūnijā Karāči, Pakistānas Domīnijā, ietekmīgā Bhuto ģimenē, kas bija pazīstama ar savu politisko un sociālo aktivitāti. Viņas tēvs Zulfikārs Ali Bhuto bija ievērojams politiķis un Pakistānas premjerministrs, bet māte Nusrata Bhuto nāca no Irānas kurdu ģimenes.[3] Bēnazīra bija vecākā no četriem bērniem, un viņas ģimene jau no bērnības iemācīja politikas un sabiedriskās kalpošanas nozīmīgumu.
Sākotnējo izglītību Bēnazīra Bhuto ieguva prestižās privātskolās Pakistānā. Pēc tam viņa devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai studētu Hārvarda Universitātes Radklifa koledžā, kur 1973. gadā ieguva bakalaura grādu valdības un starptautisko attiecību specialitātē.[4] Studiju laikā Hārvardā Bhuto izcēlās ar asu prātu un interesi par politiku, īpaši koncentrējoties uz demokrātijas teorijām un pasaules politiku.
No 1973. līdz 1977. gadam Bēnazīra Bhuto turpināja izglītību Apvienotajā Karalistē, iestājoties Oksfordas Universitātē, kur studēja filozofiju, politiku un ekonomiku. Oksfordā viņa aktīvi piedalījās universitātes dzīvē un kļuva par pirmo sievieti no Āzijas, kas tika ievēlēta par Oksfordas Studentu savienības vadītāju.[5] Šis sasniegums ne tikai apliecināja viņas līdera dotības, bet arī nostiprināja viņas pārliecību par sieviešu iespējām sasniegt augstus mērķus.
Bēnazīra Bhuto izglītība Hārvardā un Oksfordā iedvesmoja viņas politisko redzējumu un vēlmi veicināt demokrātiju un sociālo progresu Pakistānā. Šo pieredzi viņa vēlāk izmantoja savā politiskajā karjerā, mēģinot modernizēt un reformēt Pakistānas sabiedrību.
Politiskās karjeras sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bēnazīras Bhuto politiskā karjera sākās ar traģisku ģimenes notikumu un uz Pakistānas politisko satricinājumu fona. Viņas tēvs Zulfikārs Ali Bhuto, kurš bija Pakistānas premjerministrs un Pakistānas Tautas partijas (PPP) dibinātājs, tika gāzts no amata 1977. gadā pēc valsts apvērsuma, kuru vadīja ģenerālis Muhammeds Zija ul Haks. 1979. gadā Zulfikāram Bhuto tika piespriests nāvessods un sodīts ar pakāršanu,[6] kas izraisīja plašu sašutumu Pakistānā un starptautiskajā sabiedrībā.
Šis notikums dziļi ietekmēja Bēnazīru, kura tajā laikā studēja Apvienotajā Karalistē. Pēc tēva nāves viņa atgriezās Pakistānā un pievērsās politikai, pārņemot tēva politisko mantojumu un kļūstot par galveno opozīcijas līderi pret ģenerāļa Zija ul Haka militāro diktatūru. Lai gan sākotnēji viņa bija maz pieredzējusi politikā, viņas harizma, izglītība un ģimenes vārds palīdzēja viņai iegūt atbalstu tautas vidū.
Bēnazīra aktīvi vadīja Pakistānas Tautas partiju, organizējot protestus un kampaņas par demokrātijas atjaunošanu Pakistānā. Viņas darbība piesaistīja režīma uzmanību, un 1981. gadā viņa tika arestēta un vairākus gadus turēta mājas arestā.[7] Šajā laikā viņa turpināja vadīt opozīciju un kļuva par simbolu cīņai pret autoritāro režīmu.
1984. gadā pēc starptautiskā spiediena Bēnazīrai Bhuto tika ļauts izceļot uz Apvienoto Karalisti, kur viņa turpināja vadīt partiju no trimdas. Viņas politiskais aktīvisms šajā periodā palīdzēja nostiprināt akistānas Tautas partijas (PPP) pozīcijas, un Bēnazīra Bhuto kļuva par vienu no vadošajām figūrām cīņā par demokrātiju Pakistānā. Pēc ģenerāļa Zija ul Haka nāves 1988. gadā Bēnazīra Bhuto uzvarēja vēlēšanās, kļūstot par pirmo sievieti premjerministri musulmaņu valstī un ievadot jaunu ēru Pakistānas politiskajā vēsturē.[8]
Premjerministres amats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bēnazīra Bhuto divas reizes tika ievēlēta par Pakistānas premjerministri (1988–1990 un 1993–1996), kļūstot par demokrātijas simbolu un sieviešu tiesību aizstāvi reģionā, kur tradicionāli dominē patriarhālās normas. 1988. gadā viņa pirmo reizi stājās šajā amatā, bet pēc 20 mēnešiem Gulams Ishakhans (Ghulam Ishaq Khan), toreizējais Pakistānas prezidents, atstādināja viņu, apsūdzot viņu korupcijā. Šīs apsūdzības tika atspēkotas. 1993. gada viņa otro reizi ieguva premjerministres krēslu, bet 1996. gadā tā brīža prezidents Farūks Leghari (Farooq Leghari) atkal viņu atstādināja līdzīgu iemeslu dēļ.
Traģiskā nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2007. gada 27. decembrī Bēnazīra Bhuto tika nogalināta, kad viņa kāpa transportlīdzeklī pēc Pakistānas Tautas partijas sapulces Rāvalpindi pilsētā.[2] Slepkava viņu sašāva kaklā un krūtīs, bet pēc tam detonēja bumbu vesti. Rezultātā gāja bojā 30 cilvēki un vēl vairāki guva ievainojumus. Viņas traģiskā nāve atentātā kļuva par pagrieziena punktu Pakistānas politiskajā vēsturē, padarot viņu par mocekli cīņā par demokrātiju un cilvēktiesībām. Viņas piekritēji Bhuto dēvēja par Shaheed-e-Jaumhuriat (“Demokrātijas mocekli”).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «First female Prime Minister of a Muslim country» (angļu). Centre of Democracy. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ 2,0 2,1 «Benazir Bhutto assassinated». CNN. 2007-12-27. Skatīts: 2007-12-27.
- ↑ «Kurdish Roots: Nusrat Bhutto and Pakistan’s Political Legacy» (angļu). kurdistanchronicle.com. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ «Benazir Bhutto» (angļu). Academy of Achievement. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ «Oxford friends recall Bhutto's love of student life» (angļu). India Today. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Kas kurš ir. Rīga : Valters un Rapa. 1999. 23. lpp. ISBN 9984-595-08-0.
- ↑ «Around The World; Jail Is Now House Arrest For Bhutto's Daughter» (angļu). New York Times. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ «Benazir Bhutto» (angļu). Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2025-01-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēnazīra Bhuto.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Pakistānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|