Pāriet uz saturu

Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"

Vikipēdijas lapa
Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"
Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"
BJC "Daugmale" ēka Jēkabpils ielā 19a
Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale"
Informācija
Atrašanās vieta Rīga, Jēkabpils iela 19a
Dibināta 1965. gada 16. septembrī
Mācību programmas Sporta interešu izglītība,
tehniskā jaunrade,
kultūrizglītība,
vides interešu izglītība,
citas
Audzēkņu vecums 2 - 25
Mājaslapa www.bjcdaugmale.lv

Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale" (BJC "Daugmale") ir interešu izglītības iestāde, kura nodarbojas ar dažādu bērnu un jauniešu ārpusskolas aktivitāšu nodrošināšanu Rīgā. Centrs ir Rīgas pašvaldības dibināts un atrodas Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā, tajā nodarbojas ap 3500 bērnu un jauniešu vecumā no 2 līdz 25 gadiem.

BJC “Daugmale” karogs

Bērnu un jauniešu centra “Daugmale” interešu izglītības programmu jomas un apakšjomas[1]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta interešu izglītība Individuālie veidi
Galda spēles
Sporta spēles
Tehniskā jaunrade Datorapmācība
Auto modelisms
Konstruēšana un tehniskā modelēšana
Kultūrizglītība Mūzika
Vizuālā un vizuāli plastiskā māksla
Teātris
Radošās industrijas
Dejas
Vides interešu izglītība Vide
Citas interešu izglītības programmas Valodas
Estētikas skolas

Papildus tiek īstenotas arī brīvā laika aktivitātes Maskavas ielā 279/7 un Jēkabpils ielā 19a.

BJC „Daugmale” organizē projektus, seminārus, pasākumus, ekskursijas, sacensības, apmācības, izstādes, pārgājienus u.c. aktivitātes. BJC „Daugmale” organizē arī dažādas nometnes.[2]

Tiek realizētas vairākas interešu izglītības programmas pirmsskolas vecuma bērniem, sākot no 2 gadiem līdz skolas gaitām. Īpaša loma ir Integrācijas skolas “Rūķīši” programmai, kuras autore ir Zinaida Hermanoviča,[3] balvas “Latvijas lepnums 2018” ieguvēja. Programma iepazīstina cittautiešu bērnus ar latviešu valodu un veido bērnos izpratni caur kustībām, spēlēm un latviskajām tradīcijām.

1965. gada 16. septembrī tika dibināts Rīgas pilsētas Maskavas rajona Pionieru nams,[4] kurš līdz 1972. gada martam atradās Maskavas ielā 40/42, bet tad tika pārcelts uz Reinholda Šmēlinga celto četrstāvu ēku Jēkabpils ielā 19a. Laikā no 1965. gada līdz mūsdienām Pionieru nama nosaukums un pakļautība ir daudzkārt mainījusies.

Pionieru nams 1989. gadā tika pārdēvēts par Pionieru un skolēnu namu, 1990. gadā — par Jaunrades namu, 1992. gadā — par Skolēnu jaunrades namu. 1996. gada 31. jūlijā Latgales priekšpilsētas Skolēnu jaunrades nama darbs tika reorganizēts un iestādei mainīts nosaukums uz pašreizējo — Rīgas pilsētas Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”.

1992. gadā Skolēnu jaunrades namam tika pievienota 6. Bērnu un jaunatnes sporta skola ar grieķu-romiešu cīņas un brīvās cīņas sporta veidiem. 1990. gados namā īsu laiku darbojās deltaplānu un lidmodeļu pulciņš.

Sākotnēji pirmajā stāvā Jēkabpils ielā 19a bija garderobe, ārsta kabinets, mazbērnu telpas un sētnieka istaba-dzīvoklis. 1990. gados 1. stāvā darbojās stikla mākslas darbnīca un fotolaboratorija. Mūsdienās 1. stāvā ir sporta komplekss — 3 sporta zāles, trenažieru zāle, dušas telpas, ģērbtuves, treneru istabas.

Vēlāk Bērnu un jauniešu centram “Daugmale” pievienoja ēku Strūgu ielā 2. Pēc IZM pakļautībā esošo iestāžu, t.sk. Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) reorganizācijas, Bērnu un jauniešu centram “Daugmale” pārgāja šādās interešu izglītības programmas: trases automodelisms, kartingi, karatē, kokles spēle un tautas deju kolektīvs “Gatve”,[5] kas dibināts 1946. gadā,[6] un daļa jauno dalībnieku tika apmācīti BJC “Daugmale” horeogrāfes Guntas Raipalas vadībā.

2005. gadā Bērnu un jauniešu centram tika pievienota jauna adrese — Aglonas ielā 39 (1. stāvs), kurā notika šādas sporta un deju interešu izglītības programmas: lēkšana uz batuta, basketbols, horeogrāfija, austrumu dejas.

2007. gadā Aglonas ielā 39 tika uzbūvēta kāpšanas siena. Populārais starp bērniem un jauniešiem kāpšanas sports (klinšu kāpšana un alpīnisms) jau kļuvis par vienu no BJC „Daugmale” tradīcijām. Apmācībai izmantoja kāpnes, telpas, ēkas fasādes, pagalmu, apkārt augošos kokus.

No 2006. gada BJC “Daugmale” tika izveidota jauna struktūrvienība — Brīvā laika centrs Linavas ielā 1. Centra pamatdarbība ir bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšana, kā arī iesaistīšana dažādos pulciņos, klubos un nodarbībās atbilstoši viņu vajadzībām un interesēm. 2009. gada 25. septembrī to pārcēla uz Maskavas ielu 279/7 pēc BJC “Smaile” reorganizācijas. Tagad šeit atrodas mākslas jomas, estētikas skolas interešu izglītības programmu un brīvā laika telpas.

2009.-2010. mācību gada beigās pirmsskolas telpās Jēkabpils ielā 19a tika uzsākts mākslas un telpu atjaunošanas projekts. Telpās tika izveidoti gleznojumi — 304. telpā ar tematiku „Vinnija Pūka ikdiena” (mākslinieki K. Glazunovs, T. Nemiro, J. Nakopitjana) un vēlāk 417. telpā ar tematiku „Rūķi skolā” (mākslinieki K. Glazunovs un O. Jevsejeva)

2012. gada pavasarī keramikas kabinetam tika iegādāta keramikas un stikla apdedzināšanas krāsns. 2020. gadā rudenī tika iegādāta vēl viena mūsdienīga krāsns.

2012. gada 27. septembrī pēc RD IKSD un Rīgas Austrumu izpilddirekcijas lēmuma Bērnu un jauniešu centram “Daugmale” pievienoja jaunu struktūrvienību — Reģionālo sporta centru “Ķengarags”.

2016. gadā Aglonas ielā 39 centra īpašumā pārgāja arī ēkas otrais stāvs. Batutus pārcēla no Aglonas ielas uz jaunām telpām Vizlas ielā 1 (toreiz Aviācijas ielā 15)

2018. gada vasarā Aglonas ielā 39 uzbūvēts jauns kāpšanas sienas posms.

2019. un 2020. gadā atjaunoja divas sporta zāles 1. stāvā.

2021. gadā sporta centrā "Ķengarags" atklāja āra kāpšanas trenažieri.

2021. gada rudenī tika iegādāta keramikas un stikla glazēšanas krāsns.

Iestādes nosaukumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1965. gads — 1989. gada 1. janvāris Latvijas PSR Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas izglītības nodaļas Pionieru nams
1989. gada 1. janvāris — 1990. gada 28. janvāris Latvijas PSR Rīgas pilsētas Maskavas rajona Tautas izglītības nodaļas Pionieru un skolēnu nams
1990. gada 28. janvāris — 1990. gada 4. maijs Latvijas PSR Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas izglītības nodaļas Pionieru un skolēnu nams
1990. gada 4. maijs — 1990. gada 28. augusts Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas izglītības nodaļas Pionieru un skolēnu nams
1990. gada 28. augusts — 1991. gada 19. jūnijs Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas izglītības nodaļas Jaunrades nams
1991. gada 19. jūnijs — 1992. gada 2. janvāris Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas skolu valdes Jaunrades nams
1992. gada 2. janvāris — 1996. gada 31. jūlijs Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas skolu valdes Skolēnu jaunrades nams
1996. gada 31. jūlijs — 2002. gada 5. jūnijs Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas skolu valdes Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”
2002. gada 5. jūnijs — pašlaik Latvijas Republikas Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Bērnu un jauniešu centrs “Daugmale”

Iestādes direktori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1965. gada 11. oktobris — 1966. gada janvāris Zinaida LICOVA
1966. gada janvāris — 1966. gada 21. novembris Sergejs MIHAILOVS
1966. gada novembris — 1972. gada 1. februāris Sarmīte KEIŠA
1972. gada februāris — 1974. gada 28. februāris Ludmila BATAVINA
1974. gada 28. februāris — 1975. gada 3. jūlijs Terēzija MACKARE
1975. gada 3. jūlijs — 1976. gads Larisa PETROVA
1976. gada 1. septembris — 1980. gada 9. oktobris Mudīte DZENE
1980. gada 27. oktobris — 1983. gada 25. decembris Nataļja ZUBKOVA
1984. gada — 1984. gada 1. septembris Irina BUJANOVA (direktora p.i.)
1984. gada 1. septembris — 1984. gada 31. decembris Rufina DONDIKA (direktora p.i.)
1985. gada 1. janvāris — 1987. gada 10. februāris Valentīna ŅEFEDOVA
1987. gada marts Lidija ŠABANA (direktora p.i.)
1987. gada 26. maijs — 1990. gada 27. oktobris Ināra VOLKSONE
1990. gada 29. oktobris — Edgars ŠĀBLIS

Kopš 1978. gada darbojas horeogrāfiskais ansamblis "Pērlīte",[7] kurš savas pastāvēšanas laikā ir saņēmis daudz godalgu dažādos konkursos un deju festivālos, kā arī piedalījies Dziesmu un deju svētkos.

2000. gados lielākie sasniegumi BJC “Daugmale” audzēkņiem bija dambretē un grieķu — romiešu cīņā. BJC “Daugmale” audzēkne un vēlāk arī dambretes trenere un tiesnese Jekaterina Agapova ir starptautiskās klases meistare, Latvijas čempione (2002—2005), ieguvusi 2. vietu Eiropas čempionātā juniorēm (2002.), divas 3. vietas Pasaules čempionātos (1997., 2003.), 2.vietu Pasaules čempionātā (2004.) un 1. vietu Pasaules čempionātā kadetēm (2000.).

Latviju 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās, Grieķijā pārstāvēja BJC “Daugmale” audzēknis Igors Kostins, kurš uzrādīja labākos rezultātus grieķu — romiešu cīņā Latvijā.

Ar labiem panākumiem starptautiskās sacensībās startēja divkārtējā PSRS sporta meistara Anatolija Belozerova audzēkņi riteņbraukšanā.

Rīgas Gada balva interešu izglītībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1999. gada tiek pasniegta Rīgas Gada balva interešu izglītībā dažādās nominācijās. Šo balvu saņēmuši daudzi “Daugmales” pārstāvji.[8]

2019. Audzēkne — Elza Elizabete Baraka (Kāpšanas sports), pedagogs Kaspars Vilks — par sasniegumiem interešu izglītībā

Audzēkne — Arina Boroduļina (Keramika), pedagogs Dace Timule — par sasniegumiem interešu izglītībā

Badmintona pulciņš, pedagogs Salvis Lozda — par sasniegumiem interešu izglītībā

Interešu izglītības metodiķe mākslas jomā Viva Dzene par ieguldījumu interešu izglītībā (pieteikums no O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas un Rīgas interešu izglītības metodiskā centra)

2018. Akrobātikas studija “Melanž”,[9] pedagogs Irina Levita — par sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēkne Aleksandra Veselova (Lēkšana uz batuta), pedagogs Ludmila Tarasenko — par sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Akordeonistu ansamblis, pedagogs Svetlana Šalajeva — par sasniegumiem interešu izglītībā

2017. Audzēknis Matīss Komļevs (Stikla mākslas darbnīca “Mozaīka”), pedagogs Ilze Rimicāne — par sasniegumiem interešu izglītībā (māksla)

Audzēkne Agnesa Stepania Ter-Avetisjana (Šahs), pedagogs Poļina Ni — par sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēkne Darja Ovčaruka (Lēcieni uz batuta), pedagogs Vera Antone — par sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēknis Daniels Demčenko (Grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Andrejs Trubeckojs — par sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēknis Artjoms Šestakovs (Kartingu konstruēšana un vadīšana), pedagogs Konstantīns Haldins — par sasniegumiem interešu izglītībā (tehniskā jaunrade)

2016. Interešu izglītības pedagogs (Kartingu konstruēšana un vadīšana) Konstantins Haldins — par mūža ieguldījumu interešu izglītībā
2015. Horeogrāfiskais ansamblis “Pērlīte”, pedagogi Marina Dumberga un Diāna Gorska — par sasniegumiem interešu izglītībā
2014. Šaha trenere Poļina Ni — par ieguldījumu interešu izglītībā
2013. Kāpšanas trenere Ilona Purmale — par mūža ieguldījumu interešu izglītībā

Deju kolektīvs „Akvareļ”,[10] pedagogs Jeļena Naumova — par sasniegumiem interešu izglītībā

2012. Ģitārspēles un rokmūzikas pedagogs Adrians Kukuvass — par ieguldījumu interešu izglītībā
2010. Audzēkne Jūlija Tarasenko (Lēcieni uz batuta), pedagogi Ludmila Tarasenko un Tatjana Bakšutova — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Alpīnistu grupa, pedagogs Jānis Ķimenieks — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēkne Simona Sinkevičiute (Stikla mākslas darbnīca “Mozaīka”), pedagogs Ilze Rimicāne — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (māksla)

Audzēkne Rūta Patmalniece (Keramikas darbnīca), pedagogs Iveta Aigare — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (māksla)

2009. Audzēkne Jekaterina Boļšova (Šūšanas un piegriešanas darbnīca “Adatiņa”), pedagogs Olga Aļeksejeva — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (māksla)

Audzēknis Raivis Jansons (Trases modelisms), pedagogs Jānis Raģe-Raģis — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (tehniskā jaunrade)

Audzēknis Staņislavs Sinkevičs (Lēcieni uz batuta), pedagogs Ludmila Tarasenko — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Audzēkne Agnese Veckalne (Lēcieni uz batuta), pedagogi Jevgēnijs Unanjans un Tatjana Bakšutova — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (sports)

Interešu izglītības metodiķe Inga Korņejeva — par ieguldījumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanā

2008. Direktora vietniece izglītības jomā Jevgēnija Klendere — par mūža ieguldījumu interešu izglītībā

Interešu izglītības metodiķis, fotokorespondentu kluba vadītājs Imants Leopolds Žīgurs — par mūža ieguldījumu interešu izglītībā

Audzēknis Ivans Sapoņenko (Kartingu konstruēšana un vadīšana), pedagogs Konstantīns Haldins — par sasniegumiem interešu izglītībā (tehniskā jaunrade)

Audzēkne Rūta Patmalniece (Keramikas darbnīca), pedagogs Iveta Aigare — par audzēkņu sasniegumiem interešu izglītībā (māksla)

2007. Dambretes treneris Vladimirs Daņilovs — par ieguldījumu bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā — nometņu vadītājs
2006. Animācijas un virtuālās grafikas studijas pedagogs Jekaterina Staverska — par sasniegumiem tehniskās jaunrades interešu izglītības programmās
2005. Audzēkne Māra Upmane (ģitārspēle un rokmūzika), pedagogs Adrians Kukuvass, par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās
2003. Estrādes deju kolektīvs “Okey”, pedagogs Inguna Cakule — nominācijas “Mīļākais pedagogs” un par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (dejas)

Audzēknis Mārtiņš Taurenis (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Boriss Korņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēknis Andrejs Prikulis (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Boriss Korņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēknis Kostantīns Gabrāns (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Andrejs Trubeckojs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēknis Igors Kostins (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Jurijs Mihailovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēknis Andrejs Dudarevs (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Jurijs Mihailovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēknis Andrejs Trimalnieks (brīvā cīņa, grieķu-romiešu cīņa), pedagogs Boriss Korņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēkne Jekaterina Agapova (dambrete), pedagogs Vladimirs Daņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēkne Antoņina Agapova (dambrete), pedagogs Vladimirs Daņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēkne Zane Magone (dambrete), pedagogs Vladimirs Daņilovs — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (sports)

Audzēkne Veronika Raka (Keramikas darbnīca “Pika”), pedagogs Viva Dzene — par sasniegumiem mūzikas interešu izglītības programmās (māksla)

Citi apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnu jauniešu centra "Daugmale" audzēkņi un pedagogi ir saņēmuši tādus Rīgas un Latvijas mēroga apbalvojumus, kā Latvijas lepnums, Izcilības balva kultūrā, Rīgas sakarīgākais skolotājs, Gada balva cīņu sporta veidos, Rīgas Domes Sporta nominācija.[3]

Latvijas lepnums 2018 — pedagogs Zinaida Hermanoviča nominācijā "Skolotājs" un karatē pulciņa audzēknis Mārtiņš Vizulis nominācijā "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Izcilības balva kultūrā 2017 — Matīss Komļevs (BJC “Daugmale” stikla mākslas darbnīcas “Mozaīka” audzēknis, pedagogs Ilze Rimicāne) — Kultūras ministrijas apbalvojuma jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs saņēmēji par panākumiem laikā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Rīgas sakarīgākais skolotājs:

2014. gadā — Stikla mākslas darbnīcas “Mozaīka” pedagogs, Latgales priekšpilsētas pasākumu koordinatore Ilze Rimicāne

2010. gadā — Brīvā laika un sporta pedagogs Jānis Kalniņš

2007. gadā — Itāļu valodas kluba vadītāja, interešu izglītības metodiķe Inga Korņejeva

Gada balva cīņu sporta veidos 2018.g. — Grieķu-romiešu cīņas audzēknis Daniels Demčenko, pedagogs Andrejs Trubeckojs — labākais sportists U-20 grieķu-romiešu cīņā junioriem un Karatē audzēknis Mārtiņš Vizulis, pedagogs Gints Feldmanis — labākais sportists karatē (ar īpašām vajadzībām).

Rīgas Domes izglītības, kultūras un sporta Departamenta Sporta nominācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2007.g. Nominācija “Labākais sportists” — Indulis Bekmanis (riteņbraukšana), Romāns Grjaznovs (grieķu/romiešu

cīņa)

2005.g. Nominācija “Labākais sportists” — Viktorija Tarasenko (lēkšana uz batuta), Konstantīns Gabrāns (cīņu sports), Zane Magone (dambrete), Indulis Bekmanis (riteņbraukšana)

Nominācija “Labākais treneris” — Ludmila Tarasenko (lēkšana uz batuta)

Bērnu un jauniešu centra "Daugmale" tradicionālās krāsas — zaļas un dzeltenas.

Bērnu un jauniešu centram "Daugmale" ir savs karogs un logo. Pēc 1995. gada, mainoties iestādes nosaukumam, tika izsludināts logo skiču konkurss. Konkursā uzvarēja toreizējā BJC “Daugmale” zīmēšanas skolotāja Aiga Dubro. Lielākā daļa centra pedagogu nobalsoja arī par jaunu nosaukumu “Daugmale”, jo centra ēka atrodas relatīvi netālu no Daugavas krasta. Divi loki logotipa vidū simbolizē mijiedarbību starp audzēkni un pedagogu un vizuāli atgādina Daugavas lokus.

Bērnu un jauniešu centra "Daugmale" sauklis: “Esi ar mums! Esi viens no mums!”

  • Ikgadējā BJC „Daugmale” pedagogu nominācija “Zelta sirds”[11] vienam no pedagogiem. Pasniedz pirms Ziemassvētkiem kopš 2009. gada.
  • Ikgadējā gada balva “No sirds uz sirdi”[12] labākajiem audzēkņiem. Pasniedz pirms Ziemassvētkiem kopš 2009. gada.
  • Ikgadējās "Krāsainās dienas" pavasarī. Pedagogi, darbinieki un audzēkņi tiek aicināti krāsainajās dienās vienoti ģērbties — katru dienu savā krāsā. Aizsāktas 2010. gadā.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]