Babotes pilskalns

Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923).

Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas. Pie Babotes pils notika kauja, par kuru hronists rakstīja: Par Baboti bij nosaukta tā pils, kas kādreiz nodega, tur bija mežs un lauks it jauks - tas tagad kļuva karalauks.

Vēsture

Kuldīgas fogts Johans no Ohtenhauzenes Livonijas krusta karu laikā 1280. gadā kopā ar četriem ordeņa bruņiniekiem sapulcināja kuršu karaspēku un "caur purvu, meža biezokni" devās karagājienā uz Dobeles zemi. Kad viņi sasniedza aizžogu (hagen), kas bija uzcelts uz Zemgales robežas, fogts ar kuršu karaspēku, kurā bija piecdesmit jātnieku, atdalījās no citiem un devās uzbrukumā Dobeles pilskalnam. Uzbrucēji cieta neveiksmi un ar smagi ievainoto Kuldīgas fogtu uz nestuvēm atkāpās no pils.

Par to uzzināja zemgaļu ķēniņš Nameisis, kas izraudzījās labākos dobeliešu jātniekus un devās vajāt Kuldīgas fogta karapulku. Pēc vairākām dienām viņi pie Babotes panāca kuršus, kas izrādīja niknu pretestību un kaujā nogalināja 50 zemgaliešu. Nameisis pieņēma lēmumu atkāpties atpakaļ uz savu zemi.

Lokalizācija

Ernests Brastiņš uzskatīja, ka Babotes pilskalns atrodas „Kartavu kalnos” pie vēlākās Jaunpils pils. Starp gravu un upītes krastu esošais pakalna rags apmēram 100 metrus no gala pārrakts ar dziļu grāvi. Grāvja zemes uzmestas 7 metru augstā uzbedumā, kas aizsargā plakuma dienvidgalu. Ap metru augsts uzbedums apjož visapkārt arī pārējās plakuma malas. Tā radies plakumam iedobts veids, kas pašā vidū izbeidzas ar bedri. Ieeja vērojama gar uzbeduma rietummalu. Savukārt Augusts Bīlenšteins 1868. gadā apmeklējis šo pilskalnu, bet atturējies no kādiem slēdzieniem par tā varbūtējo vēsturisko nosaukumu. Babotes pili viņš mēģinājis lokalizēt Cepures kalnā pie Slagūnes Cibēnu mājām.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari