Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvija
Coat of arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika



Latvijas portāls

Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek reizi četros gados. Tās organizē Centrālā vēlēšanu komisija.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — Satversmes sapulcesvēlēšanas notika 1920. gada aprīlī.[2] Pēc diviem ar pusi gadiem tika ievēlēta 1. Saeima. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.[3]

1934. gada maijā notika apvērsums, kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.[4] Pēc 1940. gada jūnijā notikušās valsts okupācijas tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan Latvijas Republikā, gan Latvijas PSR, tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās 12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās 1990. gadā vairākumu ieguva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību.[3]

1993. gada jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas, pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota procentuālā barjera.[3] Tāpat kā Satversmes sapulce, arī 5. Saeima nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar 1998. gadā notikušajām 7. Saeimas vēlēšanām balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.[3] Sākot ar 10. Saeimas sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.[5]

2011. gadā notika 11. Saeimas vēlēšanas — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.[6]

Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Datums Vēlēšanas Partija ar lielāko deputātu skaitu Aktivitāte
19181920 Tautas padome [P 1]
1920 17. un 18. aprīlis Satversmes sapulces vēlēšanas LSDSP (57 no 150) 84,90%[2]
1922 7. un 8. oktobris 1. Saeimas vēlēšanas LSDSP (30 no 100) 82,20%
1925 3. un 4. oktobris 2. Saeimas vēlēšanas LSDSP (32 no 100) 74,89%
1928 6. un 7. oktobris 3. Saeimas vēlēšanas LSDSP (25 no 100) 79,35%
1931 3. un 4. oktobris 4. Saeimas vēlēšanas LSDSP (21 no 100) 80,04%
19341940 Saeima atlaista
1940 14. un 15. jūlijs Tautas Saeimas vēlēšanas [P 2] Darba tautas bloks (100 no 100) 97,8%[7]
19401990 Padomju un vācu okupācijas
19901993 Latvijas Republikas Augstākā padome [P 3]
1993 5. un 6. jūnijs 5. Saeimas vēlēšanas Latvijas Ceļš (36 no 100) 89,90%
1995 30. septembris un 1. oktobris 6. Saeimas vēlēšanas Demokrātiskā partija "Saimnieks" (18 no 100) 72,65%
1998 3. oktobris 7. Saeimas vēlēšanas Tautas partija (24 no 100) 71,89%
2002 5. oktobris 8. Saeimas vēlēšanas Jaunais laiks (26 no 100) 71,51%
2006 7. oktobris 9. Saeimas vēlēšanas Tautas partija (23 no 100) 62,23%
2010 2. oktobris 10. Saeimas vēlēšanas Vienotība (33 no 100) 62,63%
2011 17. septembris 11. Saeimas vēlēšanas [P 4] Saskaņas Centrs (31 no 100) 60,55%
2014 4. oktobris[8] 12. Saeimas vēlēšanas Saskaņa (24 no 100) 58,80%
2018 6. oktobris[9] 13. Saeimas vēlēšanas Saskaņa (23 no 100) 54,60%

Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2018)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. Nepilsoņu naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās:

5.Saeima (1993) 6.Saeima (1995) 7.Saeima (1998) 8.Saeima (2002) 9.Saeima (2006) 10.Saeima (2010) 11.Saeima (2011) 12.Saeima (2014) 13.Saeima (2018)
Deputātu kandidātu skaits[10]
Vēlēšanu sarakstu skaits
Balsstiesīgo skaits[10]
Vēlētāju aktivitāte
879
23
1 245 134
89,90%
1007
19
1 334 345
72,65%
1081
21
1 348 535
71,89%
1019
20
1 391 734
71,51%
1024
19
1 481 551
62,23%
1234
13
1 532 851
62,63%
1092
13
1 542 700
60,55%
1156
13
1 551 440
58,80%
1461
16
1 548 100
54,60%

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.
  2. Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas okupācijas apstākļos.
  3. LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.
  4. Ārkārtas vēlēšanas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Centrālā vēlēšanu komisija». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2011.01.27.
  2. 2,0 2,1 «Satversmes sapulce». historia.lv. 2001.07.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvārī. Skatīts: 2011.01.30.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Likumdevēju vēsture». Saeima. Skatīts: 2011.01.30.
  4. «Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols». historia.lv. 2003.09.12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2011.01.30.
  5. «Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu». Apollo. 2008.04.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.
  6. «Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī». Diena. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.
  7. Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv
  8. «CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. martā. Skatīts: 10.01.2013..
  9. «13.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 08.12.2017..
  10. 10,0 10,1 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]