Baltijas jūras spēles
Baltijas jūras spēles bija reģionālas vairāku sporta veidu sacensības, kas notika 1993. un 1997. gadā un kurās piedalījās sportisti no Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī no pārējām valstīm, kas teritoriāli atrodas pie Baltijas jūras.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ideja par spēlēm radās 20. gadsimta 80. gadu beigās līdz ar Baltijas valstu olimpisko kustību atdzimšanu. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai spēles bija alternatīva olimpiskajām spēlēm, līdz kurām, kā toreiz likās, vēl ejams tāls ceļš.[1] Tomēr reālā dzīve ienesa korektīvu — 1991. gadā Baltijas valstis atguva neatkarību, tika uzņemtas Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā un ceļš uz 1992. gada olimpiskajām spēlēm Barselonā bija brīvs. Taču ideja par Baltijas spēlēm saglabājās. Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, 1993. gada spēles Igaunijā un 1997. gada spēles Lietuvā tika sarīkotas. Tikai, kad 2001. gada spēlēm nepieteicās neviens rīkotājs, tās bija jāpārtrauc. To vietā kopš 1999. gada ik pēc diviem gadiem notiek Baltijas valstu jaunatnes spēles.
Dalībvalstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltijas jūras spēlēs tika pārstāvētas 10 valstis: Igaunija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Dānija, Polija, Krievija (Ļeņingradas apgabals) un Vācija (Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme).[2] 1997. gadā spēlēs piedalījās arī Baltkrievija.
Spēļu norises vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nr. | Gads | Rīkotājvalsts | Valstis | Dalībnieki | Sporta veidi |
|---|---|---|---|---|---|
| I | 1993 |  Igaunija
|
10 | 1177 | 17 |
| II | 1997 |  Lietuva
|
11 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Vaiders, Arturs (1993). "Jūnija — viesos pie butes". Diena (Nr. 60 (27.03.1993)): 5.
- ↑ "Būs Baltijas jūras spēles". Neatkarīgā Cīņa (Nr. 102 (04.08.1991)): 4. lpp.