Barioni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Barioni (no grieķu βαρύς (barys) smags) - smagās elementārdaļiņas (hadroni), kuru masa ir vienāda vai lielāka par protona masu. To spins ir pusvesels skaitlis (1/2 vai 3/2), tādēļ tās pieder pie fermioniem. Parasti barioni sastāv no 3 kvarkiem (pentakvarki pagaidām nav eksperimentāli konstatēti). Pie barioniem pieder nukloni, hiperoni, šarmantie barioni un ārkārtīgi nestabilās barionu rezonanses.

Barionu tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 3/2 (barionu dekuplets). Sešas apakšējās daļiņas pieder pie hiperoniem, augšējās ir ārkārtīgi nestabilās delta daļiņas.
Iespējamās u, d un s kvarku kombinācijas ar spinu 1/2 (barionu oktets). Divas augšējās daļiņas ir parastie nukloni, pārējās - hiperoni.
Svarīgākie barioni
Daļiņa Simbols Sastāvā esošie kvarki Miera masa,
MeV/c2
Spins S C B Vidējais dzīves laiks,
s
Sabrūkot radītās daļiņas
Protons p uud 938,3 1/2 0 0 0 Stabils[1] Sabrukšana nav novērota
Neitrons n ddu 939,6 1/2 0 0 0 885,7±0,8[2] p + e- + νe
Delta daļiņa Δ++ uuu 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π+ + p
Delta daļiņa Δ+ uud 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π+ + n
vai π0 + p
Delta daļiņa Δ0 udd 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π0 + n
vai π- + p
Delta daļiņa Δ- ddd 1232 3/2 0 0 0 6×10-24 π- + n
Lambda hiperons Λ0 uds 1115,7 1/2 -1 0 0 2,60×10-10 π- + p
vai πo + n
Šarmantā lambda daļiņa Λ+c udc 2285 1/2 0 +1 0 2.0×10-13
Pamata lambda daļiņa Λ0b udb 5624 1/2 0 0 -1 1,2×10-12
Sigma hiperons Σ+ uus 1189,4 1/2 -1 0 0 0,8×10-10 π0 + p
vai π+ + n
Sigma hiperons Σ0 uds 1192,5 1/2 -1 0 0 6×10-20 Λ0 + γ
Sigma hiperons Σ- dds 1197,4 1/2 -1 0 0 1,5×10-10 π- + n
Pamata sigma daļiņa Σ+b uub 1/2 0 0 -1 Λ0b + π+
Pamata sigma daļiņa Σ-b ddb 1/2 0 0 -1 Λ0b + π-
Ksi hiperons Ξ0 uss 1315 1/2 -2 0 0 2,9×10-10 Λ0 + π0
Ksi hiperons Ξ- dss 1321 1/2 -2 0 0 1,6×10-10 Λ0 + π-
Omega hiperons Ω- sss 1672 3/2 -3 0 0 0,82×10-10 Λ0 + K-
vai Ξ0 + π-
Šarmantā omega daļiņa Ω0c ssc 2698 -2 +1 0 7×10-14
Šarmantā ksi daļiņa Ξ+c usc 2466 -1 +1 0 4,4×10-13
Šarmantā ksi daļiņa Ξ0c dsc 2472 -1 +1 0 1,1×10-13

[1]ne mazāk kā 1035 gadi. Sk. protona sabrukšana.
[2]brīvajiem neitroniem; atomu kodolos neitroni ir stabili.

Barionu matērija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par barionu matēriju dēvē parasto, ikdienā novērojamo vielu, kas sastāv no atomiem, kuru galveno masu dod nukloni. Ir iespējama arī "nebarioniska" matērija - neitrīno, brīvie elektroni, kā arī tādi eksotiski matērijas veidi, kā tumšā matērija.

Barionu skaitlis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Barionu skaitlis

Barionu skaitļa saglabāšanās likums ir viens no empīriski noteiktajiem dabas likumiem - noslēgtā sistēmā barionu un antibarionu skaita starpība vienmēr saglabājas. Šo lielumu sauc par barionu skaitli. Barionu skaitļa saglabāšanās likuma būtība pagaidām vēl nav izskaidrota, taču līdz šim nav novērota neviena parādība, kas nepakļautos šim likumam.