Hadroni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Hadroni (no grieķu: ἁδρός (hadrós) — 'resns, smags, stiprs'), agrāk izdotā literatūrā arī adroni (krievu: адро́ны), ir subatomāras daļiņas, kas spēj piedalīties stiprajā mijiedarbībā. Hadroni sastāv no kvarkiem, kurus kopā saista gluoni, tādēļ hadroni ir saliktās daļiņas.

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no to kvarku sastāva hadroni iedalās divās pamatgrupās:

Mezoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezoni ir hadronu paveids, kas sastāv no viena kvarka un viena antikvarka (pieder pie bozoniem un to barionu skaitlis ir 0). Nozīmīgākie mezoni ir pioni (π mezoni) un kaoni (K mezoni). Ir pazīstami arī citi, daudz smagāki un nestabilāki mezoni. Jāņem vērā, ka mioni (agrāk saukti par μ mezoniem) nav hadroni, bet pieder pie leptoniem.

Barioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barioni ir hadronu paveids, kas sastāv no trim dažādu "krāsu" kvarkiem, kas veido "bezkrāsainu" kombināciju (pieder pie fermioniem un to barionu skaitlis ir 1).

Tieši no barioniem — protoniem un neitroniem, kas veido atomu kodolus, kur koncentrēta to masa — galvenokārt sastāv ikdienā novērojamā mums apkārt esošā viela (tādēļ to dēvē arī par barionu matēriju). Pie barioniem pieder arī daudzveidīgi hiperoni — nestabilas, smagas daļiņas, kuru sastāvā ietilpst dīvainie kvarki un ko var iegūt daļiņu paātrinātājos. Eksistē arī citi ļoti nestabili barioni, kas satur šarmanto kvarku vai pamata kvarku.

Citi hadroni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir atklāti vai vismaz teorētiski pamatoti arī daudzi mazizpētīti eksotiski hadroni, kas nepieder pie galvenajām pamatgrupām:

  • eksotiskie mezoni (hadronu molekulas, hibrīdie mezoni, gluboli, tetrakvarki),
  • eksotiskie barioni (pentakvarki, kas sastāv no 4 kvarkiem un 1 antikvarka).