Bastions

Bastions (no franču: bastione) ir piecstūrains ilglaicīgs nocietinājums, kurš izvirzīts cietokšņa stūrī. No bastiona var veikt pretinieka apšaudi nocietinājuma priekšā, kā arī veikt flankējošu apšaudi gar nocietinājumu malu. Bastiona veida nocietinājumi izveidojās Itālijā 16. gs. Tolaik, attīstoties artilērijai, nocietinājumi kļuva aizvien zemāki, jo mūru augstumam vairs nebija nozīmes. Bastioni tika būvēti līdz 19. gs. vidum.

Bastions pēc būtības ir lunets ar divām fasēm (priekšējās malas), diviem flankiem (sānu malas) un atklātu goržu (aizmugurējā daļa).

Divi blakus esoši bastioni savienojas ar kurtīni. Divi bastioni un kurtīne starp tiem kopā veido bastiona fronti. Vairākas bastionu frontes rada bastionu sistēmu^[1].

Bastioni tika izmantoti daudzos Latvijā esošajos nocietinājumos. Piemēram, Daugavgrīvas cietoksnī ir seši bastioni, Daugavpils cietoksnī 8 bastioni.

Atsauces

↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bastions.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums

[1]