Beļski

Vikipēdijas lapa
Kņazu Beļsku dzimtas ģerbonis.

Beļski (krievu: Бельские, poļu: Bielscy) bija sena Lietuvas dižkunigaitijas un Krievijas caristes augstmaņu dzimta, kura Lietuvā izsekojama līdz 1542. gadam, bet Krievijā līdz 1612. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimta cēlusies no Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda mazdēla Ivana Vladimiroviča, kurš ar pārtraukumu (1420—1435, 1440—1450) valdīja Smoļenskas kņazistei piederošajā Belajas pilī, no kā cēlies dzmtas nosaukums. Viņa dēls Fjodors piedalījās sazvērestībā pret Kazimiru IV Jagelonu un bija spiests bēgt uz Maskavu. Viņa jaunākais dēls Semjons Fjodorovičs atgriezās Lietuvas dižkunigaiša Sigismunda Vecā dienestā, bet viņa radinieki palika Maskavā līdz Juku laikiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]