Belgika

Vikipēdijas lapa
Belgika (125)

Belgika (latīņu: Gallia Belgica) bija Romas province, kas izveidojās 22. gadā p. m. ē. ķeltu cilts belgu apmešanās teritorijā un atradās Romas Gallijas ziemeļaustrumu daļā, tagadējā Francijas, Beļģijas, Luksemburgas, kā arī daļā Nīderlandes un Vācijas teritorijā.

Imperatora Diokletiāna laikā (284—305) to sadalīja divās provincēs: Pirmā un Otrā Belgika. 5. gadsimtā to iekaroja un kolonizēja franki, kā arī arī frīzi un sakši, kas lielā mērā asimilēja agrākos iedzīvotājus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]