Bellocaris
| Bellocaris | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Virskārta | Perakarīdi (Peracarida) |
| Kārta | Pygocephalomorpha |
| Dzimta | Pygocephalidae |
| Ģints | Bellocaris |
Bellocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints. Šo ģinti 1972. gadā aprakstīja Kristofers Fongs, izmantojot paraugus no Ņūfaundlendas (Kanāda) karbona nogulumiem. Tās ir sīku vēžveidīgo formas, kas dzīvoja paleozojā, karbona periodā, Ziemeļamerikā. Bellocaris ir monotipiska ģints, kuru pārstāv tikai viena suga Bellocaris newfoundlandensis.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karapakss ir ar dubultiem kuņģa dzelkšņiem. Aknu dzelkšņi, ja tie ir, tad tikai aizmetņu veidā. Kakla rieva ir labi attīstīta un iet virzienā uz muguras viduslīniju. Rostrums samērā garš, izliekts, garumā 2/3 no karapaksa. Sānu ķīļi uz karapaksa ir izvietoti zemu un iet gandrīz līdz aizmugurējai malai. Uz branhiostegītu malām zobojuma nav, bet karapaksa malas priekšējā daļa ir laterāli izliektu plauktiņu veidā. Priekšējie sānu dzelkšņi ir labi attīstīti.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ F.R. Schram, R.M. Feldmann and M.J. Copeland, 1978., The Late Devonian Palaeopalaemonidae and the earliest decapod crustaceans., Journal of Paleontology, 52(6), 1384.lpp.