Benita Plezere

Benita Plezere-Eglīte (agrāk Benita Plezere; dzimusi 1937. gada 12. oktobrī Rīgā) ir latviešu represētā, kas izsūtījuma laikā sūtīja savai krustmātei zīmējumus ar ainām no ikdienas dzīves nometinājumā.

Biogrāfija

Plezeres tēvs nācis no Dobeles apriņķa Anneniekiem, kur 205 hektāru lielajā saimniecībā "Tērces" uzauga arī Benita, viņas brālis un māsa. Viņas mamma nāca no Jelgavas. 1949. gada 25.martā Benitas Plezeres ģimeni izsūtīja uz Omskas apgabalu kā vienu no "kulaku" ģimenēm, kurām pirms kara piederēja vairāk nekā 30 ha zemes. Benitas Plezeres brālēns palika dzīvot pie tantes citā Latvijas novadā. Tante sūtīja paciņas Plezeres tēva un viņa brāļa ģimenēm uz Sibīriju, par ko viņa tika pazemināta amatā. Pēc septiņiem Sibīrijā pavadītiem gadiem, 1956. gadā, visa ģimene atgriezās Latvijā. Plezeres māte no Sibīrijas atgriezās kā otrās grupas invalīde, arī tēva veselība bija sabojāta. Plezeru ģimenes mājās atgriezties vairs nebija iespējams, jo ēkas bija sagruvušas, to vietā izaudzis mežs.

Zīmējumi

Benita Plezere ir pazīstama ar saviem zīmējumiem, kurus kartīšu vietā sūtīja savai krustmātei no nometinājuma vietas Omskā. Uz kartītēm Plezere attēloja ainas no ceļa uz Sibīriju, kā arī no ikdienas dzīves. Pēc atgriešanās no izsūtījuma Plezeres māte atrada apdzeltējušās lapiņas un saprata, ka tās jāpaslēpj. Pateicoties tam, Plezeres zīmējumi tagad glabājas Latvijas Okupācijas muzejā un daļa no tiem 1996. gadā apkopoti grāmatā "Ar bērna acīm". Ar tādu pašu nosaukumu 2016. gada rudenī Okupācijas muzejā bija apskatāma Benitas Plezeres zīmējumu izstāde. 2016. gada "Baltās nakts" ietvaros Okupācijas muzejā notika smilšu kino seansi, kuros tika attēlots Benitas Plezeres stāsts par izsūtījumu un atgriešanos mājās.