Dobele

Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Dobele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dobele
Novada pilsēta
Karogs Ģerbonis
Dobele
Koordinātas: 56°37′27″N 23°16′48″E
Valsts	Latvija
Novads	Dobeles novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Doblen krievu: Добленъ
Administrācija
• Domes priekšsēdētājs	Ivars Gorskis (LZS)
Platība
• Kopējā	8,0 km2
• sauszeme	7,9 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	8 589
• vieta	21
• blīvums	1 085,8 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-37(01—02)
Mājaslapa	www.dobele.lv
Dobele Vikikrātuvē

Dobele ir pilsēta Latvijā, Dobeles novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Bērzes upes krastos Zemgales rietumu daļā. Dobeles pils bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos Livonijas ordenim līdz 1290. gadam. Dobele ir 21. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.

Nosaukuma izcelsme

1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds Dubelene vai Dubelone; vēlāk arī Doblene, Doblenen, Doblen. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā Dobelene vai Dobeliene, bet tā izcelšanās saistīta ar latviešu vārdu duobe ('bedre' vai 'ieplaka') un duobele ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds Dobelene ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.

Vēsture

Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701)

Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā Dobeles meteorīta krātera vietā. Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas 1280.-1281. gada ziemā devās no Jelgavas karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Žagarē un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots. 1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards no Monheimas nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret žemaišiem. 1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei.

1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā (Viļņas ūnija) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu Tīsu fon der Reki, kas bija atteicies pakļauties hercogam. 1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika Kurzemes landtāgi. 1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava. 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhelms gribēja Lielā mēra laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika 1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē, uzskata, ka tie bija pirmie Dziesmu un Deju svētki Latvijā. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības.

1870. gada dziesmu diena

1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie Kurzemes guberņas latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas (Jaunbērzes), Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunpils, Kalnamuižas, Svitenes pagasta Ķeveles, Līvbērzes, Sesavas un Struteles ar apmēram 400 dalībniekiem. Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

Dobeles dziesmu diena pulcēja ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai.

Pilsētas ģerbonis

Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.

Ģerboņa vairogs veido valsts karoga krāsu dalījuma principu — sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē zemgaļu cīņas pret vācu krustnešiem.

Saimniecība

"Dobeles dzirnavnieks"

"Dobeles dzirnavnieks" ir Latvijas uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visu veidu kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā Jelgavas labības kombināts.

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.

"Dobeles dzirnavnieks" ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs.

Izglītība un sports

Dobelē ir 5 vispārizglītojošās skolas: Dobeles 1. vidusskola, Dobeles 2. vidusskola, Dobeles sākumskola, Dobeles kristīgā pamatskola, Dobeles Valsts ģimnāzija. Vēl Dobelē darbojas 4 pirmsskolas iestādes: "Valodiņa", "Zvaniņš", "Spodrītis", "Jāņtārpiņš". Dobelē atrodas Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, Dobeles mūzikas skola, Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola.

Pilsētā ir 3 sporta kompleksi — Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5), kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions, kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles Tenax, kuram ir labi panākumi Eiropā. Dobelē spēlē arī Latvijas 2. līgas futbola klubs FK Dobele.

Kultūra

Dobelē parasti svētki notiek vēsturiskajā tirgus laukumā, kur arī notiek gadatirdziņi. Dobelē ir muzejs, Ceriņu dārzs, Veselības taka, Ķestermežs, Stadions un Dobeles pilsdrupas. Dobeles ikgadējie pasākumi ir Ābolu festivāls, Ceriņu svētki, Lieldienas, Ziemassvētki, Jaungads, Jāņi, Miķeļdienas gadatirgus, Mārtiņdienas gadatirgus, Ūsiņu gadatirgus, Jurģu gadatirgus, Dižo sniegavīru saieta atklāšana.

Katru gadu pavasarī ceriņu ziedēšanas laikā A. Upīša dārzā notiek Ceriņu svētki ar klasiskās mūzikas koncertiem. Dārzā atrodami arī citi augļu koki kā ķiršu koki, ābeles un bumbieru koki, kurus var apskatīt to ziedēšanas laikā. Ceriņu dārzā ir muzejs, kur var apskatīt ekspozīciju par dārzkopja Upīša ieguldījumiem lauksaimniecības zinātnē, kā arī uzzināt par viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Sezonas laikā var degustēt dārzā audzētos augļus un ogas. Muzejā var iegādāties ne vien augļus un ogas, bet arī stādus, suvenīrus, tējas, sulas, sīrupus un citus dārza ražas produktus.

Ķestermežā atrodas Dobeles estrāde, kur gada siltajā laikā notiek dažādi pasākumi — balles, dziesmu un deju svētku vietējās delegācijas ģenerālmēģinājumi, dažādu mūziķu koncerti un citi āra estrādēm tipiski pasākumi. Estrāde atrodas Bērzes upes līkumā un estrādes tiltiņš ļauj tikt uz otru upes krastu, kur atrodas plaša auto stāvvieta. Estrādei cauri iet veloceliņš. Kalnā pie estrādes ir aktīvās atpūtas parks, tam blakus piknika galdiņi un labierīcības. Pie piknika galdiņiem kādreiz koka mājiņā bija mazs krodziņš, kurš gan nodega un netika vairs uzcelts no jauna. Tuvumā estrādei ir autobusa pietura "Ķestermežs". Iegūt informāciju par pasākumiem, kā arī iegādāties biļetes uz tiem var iegādāties "Biļešu paradīzē". Estrādes pasākumus parasti organizē Dobeles kultūras nams un caur to var arī iznomāt pašu estrādi.

Apskates vietas

• Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.
• Dobeles atbrīvotāju piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Atklāts 1940. gadā (tēlnieks K.Zemdega), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga).
• Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Akmenī ir iecirsti V.Plūdoņa vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.", zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te".
• Upīša dārzs Graudu ielā 1. To no 1957. gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu.

Dobeles pilsdrupas

Blakus tiltam pāri Bērzes upei atrodas Dobeles pilskalns, kur līdz 1289. gadam bija seno zemgaļu koka pils. No 1335. līdz 1347. gadam tika no akmens uzcelta Livonijas ordeņa pils, kura bija lietošanā līdz 1730. gadam. Pilsdrupas jau kopš 1870. gada, kad tur notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki, tiek regulāri izmantotas kultūras pasākumiem.

Mūsdienās pilsdrupas ir viens no Dobeles populārākajiem apskates objektiem un viena no atpazīstamākajām Dobeles celtnēm. Pastāv iespēja uzkāpt pa vēsturiskām kāpnēm uz skatu platformas galvenajā celtnē. Kāpņu ieeja atrodas tuvumā no Bērzes tilta virziena nākošo trepju augšējam galam, tām nav durvju — tās var apmeklēt jebkurā laikā bez maksas. Pilsdrupu teritorijā notiek videonovērošana.

Dobeles katoļu baznīca

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē, Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.

Dobeles katoļu baznīca ziemā

Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis Auces draudzes prāvests L. Kundziņš 1937. gadā, turpinot to darīt līdz 1940. gadam. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. Dievkalpojumos piedalījušies līdz pat 700 ticīgajiem, tāpēc radās nepieciešamība celt dievnamu. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu celtniecībai. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt Līvbērzes draudzes prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc Otrā pasaules kara jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva padomju varas funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes priesteri Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā Jelgavas draudzes dekāns L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu — 25 000 rubļu deva bīskaps Pēteris Strods. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi altāri — lielais ar Jēzus Sirds gleznu un mazais Jaunavas Marijas altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.

Atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc arhitektu J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs krustu. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī bīskaps Antons Justs konsekrēja Vissvētākās Trīsvienības godam.

Baznīca ir ķieģeļu, koka un metāla konstrukciju celtne, celta modernisma stilā. Tās platība ir 750 m ². Ēkai ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts tornis. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas durvis no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes skulptūra. Dievnams ziemā Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla konstrukcijas — sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas kora telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais altāris, kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā saules formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad šeit sāka noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dobelē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās Trīsvienības svētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena.

Dobeles stacija

Dobelē ir dzelzceļa stacija, kas pieder līnijai Jelgava—Liepāja. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz Liepāju piektdienās, bet virzienā uz Rīgu — svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz "Dobeles dzirnavnieku", "Elagro" un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārslēdz stacijas dežurants no vadības pults).

Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927. gada 15. augustā. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts Pēteris Feders, 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis.

Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz Liepāju piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz Rīgu — pirmdienās un sestdienās.

Dobeles stacija

2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1840 100 —     1881 1 083 +5.98% 1897 1 705 +2.88% 1914 2 000 +0.94% 1915 375 −81.25% 1920 933 +20.00% 1925 1 551 +10.70% 1930 2 125 +6.50% 1935 2 470 +3.05% 1943 2 650 +0.88% 1959 6 246 +5.50%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 13 027 +3.74% 1989 15 023 +1.44% 1997 12 765 −2.02% 2000 11 553 −3.27% 2007 11 146 −0.51% 2008 11 201 +0.49% 2009 11 241 +0.36% 2010 11 214 −0.24% 2011 11 066 −1.32% 2012 10 895 −1.55% 2013 10 771 −1.14%	Gads Iedz. ±% g.p. 2014 10 540 −2.14% 2015 10 348 −1.82% 2016 10 113 −2.27% 2017 9 868 −2.42% 2018 9 702 −1.68% 2019 9 575 −1.31% 2020 9 452 −1.28% 2021 9 371 −0.86% 2022 9 225 −1.56%

Ievērojamas personības

Dobelē dzīvojuši:

• Augusts Bīlenšteins (1826—1907), etnogrāfs, lingvists, teologs
• Pēteris Upītis (1896—1976), dārznieks un selekcionārs
• Indra Riše (1961), komponiste
• Jānis Jirgens (1871—1948), pedagogs, politiķis

Dobelē dzimuši:

• Oskars Bārs (1848—1914), arhitekts
• Augusts Deglavs (1862—1922), rakstnieks
• Bernhards Bīlenšteins (1877—1959), arhitekts
• Veronika Strēlerte (1912—1995), dzejniece
• Kārlis Auškāps (1947—2017), latviešu režisors un aktieris
• Andris Grūtups (1949—2014), advokāts, mecenāts
• Juris Dalbiņš (1954), deputāts
• Inese Zandere (1958), dzejniece
• Aleksejs Kudrins (Алексей Леонидович Кудрин, (1960)), Krievijas politiķis
• Linda Mūrniece (1970), ministre, politiķe
• Uldis Augulis (1972), ministrs, politiķis
• Viktors Ščerbatihs (1974), svarcēlājs
• Gatis Eglītis (1978), ministrs, politiķis
• Lauris Reiniks (1979), mūziķis, aktieris
• Maija Stuģe (1984), mūziķe
• Andrejs Šeļakovs (1988), basketbolists
• Anete Krasovska (1994), aktrise

Dabas veidojumi

• Dobeles meteorīta krāteris
• Bērzes upe

Dobeles sadraudzības pilsētas

Pilsēta	Valsts	Iedzīvotāju skaits	Piezīmes	Atsauces
Altenburga	Vācija	&000000000003291000000032 910
Engelholma	Zviedrija	&000000000003961200000039 612
Konina	Polija	&000000000008061800000080 618
Šmelne	Vācija	&000000000001136100000011 361
Tapa	Igaunija	&00000000000058960000005 896
Tukums	Latvija	&000000000001972200000019 722
Ulrichama	Zviedrija	&000000000001294700000012 947
Brjanska	Krievija	&415 721
Jonišķi	Lietuva	&00000000000099000000009 900
Naujoji Akmene	Lietuva	&00000000000093000000009 300

Attēlu galerija

• 
  Dobeles katoļu baznīca
• 
  Dobeles Livonijas ordeņa pildrupas
• 
  Dobeles kultūras nams
• 
  Dobeles Augusta Bīlenšteina piemineklis
• 
  Dobeles stādu veikals
• 
  Zaļā iela

Ārējās saites

• Dobeles novada pašvaldības mājaslapa
• Vietas.lv
• Dobeles senāko ielu nosaukumu meklējumos