Dobele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Latvijā. Par citām jēdziena Dobele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dobele
Dobeles novada pašvaldības ēka
Dobeles novada pašvaldības ēka
Karogs: Dobele
Karogs
Ģerbonis: Dobele
Ģerbonis
Dobele (Latvija)
Dobele
Dobele
Koordinātas: 56°37′27″N 23°16′48″E / 56.62417°N 23.28000°E / 56.62417; 23.28000Koordinātas: 56°37′27″N 23°16′48″E / 56.62417°N 23.28000°E / 56.62417; 23.28000
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Dobeles novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Doblen
krievu: Добленъ
Administrācija
 • Domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS)
Platība
 • Kopējā 8 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 10 113
 • vieta 14
 • blīvums 1 264,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-37(01—02)
Mājaslapa www.dobele.lv
Dobele Vikikrātuvē

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs. Dobeles pils bija pēdējā senlatviešu pils Latvijas teritorijā, kas veica bruņotu pretošanos Livonijas ordenim līdz 1290. gadam. Dobele ir 18. lielākā pilsēta Latvijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobeles vēsture
Dobeles baznīca un pils apmēram 1660. gadā. Tajā apmeties Krievijas cars Pēteris I (1697) un Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701).

Dobeles pilsēta izveidojusies milzīgā Dobeles meteorīta krātera vietā. Dobeles pils ar senpilsētu pirmo reizi pieminēta 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā, kad Dobeles pilsnovads nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa. 1272. gada 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka Vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas 1280.-1281. gada ziemā devās no Jelgavas karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Žagarē un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.

1335. gadā Livonijas ordeņa mestrs Eberhards no Monheimas nostiprināja Dobeles pilskalnu un sāka mūrēt pili karam pret žemaišiem. 1376. gadā Dobeles pils kļuva par pilsnovada jeb komturejas administratīvo centru. 1495. gadā Dobelē uzcelta baznīca latviešu draudzei.

1561. gadā Livonijas ordeņa padošanās līgumā (Viļņas ūnija) Dobeles komtureja tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tomēr tikai 1566. gadā hercoga karaspēks padzina no pils pēdējo Dobeles komturu Tīsu fon der Reki, kas bija atteicies pakļauties hercogam. 1579. un 1613. gadā Dobeles pilī notika Kurzemes landtāgi. 1642.-1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Dobelē darbojās ūdensdzirnavas, vilnas kārstuve, etiķa vārītava un kokzāģētava. 1710. gadā hercogs Frīdrihs Vilhelms gribēja Lielā mēra laikā pārcelt savu rezidenci no Jelgavas uz Dobeli, bet pils sliktā stāvokļa dēļ tas nebija iespējams. 1775. gadā Dobeles pils un apdzīvotā vieta bija tik panīkusi, ka hercogs visas pārvaldes iestādes pārcēla uz Jelgavu, pilskalnā tika iekārtots parks. 1870. gadā pie Dobeles pilsdrupām notika 1870. gada dziesmu un deju svētki Dobelē kuri pēc cilvēku domām bija pirmie Dziesmu un Deju svētki Latvijā. 1917. gadā Dobelei piešķīra pilsētas tiesības

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgaļu Dobeles pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas.[2] Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca, kas pirmo reizi minēta 1495. gadā.[3] Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.[4] Atklāts 1940. gadā (tēlnieks K.Zemdega), uzspridzināts 1950. gadā, atjaunots 1996. gadā (tēlniece I.Berga). Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989.), veltīts zemgaļu brīvības cīņu noslēgumam 1289. gadā. Upīša dārzs Graudu ielā 1.[5] To no 1957.gada iekopa dārznieks un selekcionārs Pēteris Upītis ar mērķi izveidot Latvijas apstākļiem piemērotas ziemcietīgas augļaugu un košumkrūmu šķirnes. Dārzā ir vairāk kā 200 dažādu šķirņu ceriņu. Akmenī ir iecirsti V.Plūdoņa vārdi: "Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi.", zemāk "Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te".[6]

Izglītība Dobelē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobelē strādā 5 vispārizglītojošās skolas : Dobeles 1. vidusskola, Dobeles 2. vidusskola, Dobeles sākumskola, Dobeles kristīgā pamatskola, Dobeles Valsts ģimnāzija. Vēl Dobelē strādā 4 pirmsskolas iestādes: "Valodiņa", "Zvaniņš", "Spodrītis", "Jāņtārpiņš". Vēl Dobelē strādā Dobeles sporta skola, Dobeles mākslas skola, Dobeles mūzikas skola, Bērnu un Jauniešu centrs, Dobeles Jaunatnes iniciavītu un veselības centrs, Dobeles amatniecības vidusskola.

Sports Dobelē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles pilsētā ir 3 sporta kompleksi- Dobeles sporta halle (Tērvetes ielā 10) kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles sporta skola (Edgara Francmaņa ielā 5) kurā ietilpst volejbols, handbols, vieglatlētika, svarcelšana un basketbols, Dobeles stadions kurā ietilpst futbols, hokejs, volejbols, teniss, vieglatlētika. Dobelē ir handbola klubs Dobeles ''Tenax'' kuriem ir labi panākumi eiropā.Dobelē spēlē arī Latvijas 2. līgas futbola klubs FK Dobele.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1254. gadā kādā vācu dokumentā fiksēts vietvārds Dubelene vai Dubelone; vēlāk arī Doblene, Doblenen, Doblen. Sākotnējais vietvārds ir rekonstruējams kā Dobelene vai Dobeliene, bet tā izcelšanās saistīta ar latviešu vārdu duobe ('bedre' vai 'ieplaka') un duobele ('maza bedre', 'gramba'). Visticamāk, rekonstruētais vietvārds Dobelene ir nozīmējis 'apdzīvota vieta nelielā ieplakā'.[7]

Dobeles ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobeles ģerbonis

Dobeles pilsētas ģerbonis ir viens no Dobeles pilsētas oficiālajiem simboliem. Apstiprināts 1925. gada 31.oktobrī.

Ģerboņa vairogs veido valsts karoga krāsu dalījuma principu - sarkans fons, ko dala sudraba josla. Pāri visām trim joslām, vērsts uz vairoga augšējo kreiso stūri attēlots balts zobens ar zilu ēnojumu un zelta rokturi, kas simbolizē zemgaļu cīņas pret vācu krustnešiem.

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Dobelē. Adrese: Baznīcas ielā 10a. Dievnams ir Dobeles dekanāta rezidence.

Baznīca ziemā.

Pirmos dievkalpojumus Dobelē noturējis Auces draudzes prāvests L. Kundziņš 1937. gadā un turpināja to darīt līdz 1940. gada. Tie noritējuši Dobeles tautas namā vienu reizi mēnesī. Dievkalpojumos piedalījušies līdz pat 700 ticīgiem, tāpēc radās nepieciešamība celt dievnamu. Jau 1938. gadā Dobelē bija ieradies Kūrijas notārs V. Strelevičs, lai nolūkotu vietu celtniecībai. 1940. gadā dievkalpojumus sāka noturēt Līvbērzes draudzes prāvests, kurš dievkalpojumus noturējis īrētās telpās. Pēc Otrā Pasaules kara jauna dievnama celtniecība bija neiespējama, to neļāva padomju varas funkcionāri. Tāpēc Līvbērzes priesteri Jodovaļskis un J. Pavilonis noturējuši dievkalpojumus privātā mājā. 1954. gadā Jelgavas draudzes dekāns L. Kundziņš iegādājās nepabeigtu māju baznīcai, kurai naudu — 25 000 rubļu deva bīskaps Pēteris Strods. Līgumu par mājas pirkšanu noslēdza Līvbērzes prāvests K. Cukurs, kurš vēlāk pirmais sācis noturēt dievkalpojumus šajā mājā. Galīgo mājas pārveidošanu par lūgšanu namu un piebūves celšanu veica prāvesta Jāzepa Ančevska darbības laikā. Pēc pārbūves tā bija 14 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta koka un betona ēka, kas bija apšūta ar baltiem ķieģeļiem. Dievnamā bija divi altāri — lielais ar Jēzus Sirds gleznu un mazais Jaunavas Marijas altāris. Lielais altāris, soli un dievgalds bija atvesti no Lamiņu baznīcas.

Atgūstot valstisko neatkarību, radās iespēja radīt jaunu dievnamu. 1997. gadā tika iesvētīts pamatakmens un pēc arhitektu J.Kukšas, I.Kārkliņa un konstruktora A.Vilmaņa projekta sāka celt baznīcu, ko veica "Būvfirma L.B.K.". 2001. gadā tika svinēti Spāru svētki un tā paša gada 9. augustā uz jumta uzstādīja dzelzs krustu. 2003. gadā iekšdarbi bija beigušies un dievnamu tā paša gada 21. septembrī bīskaps Antons Justs konsekrēja Vissvētākās Trīsvienības godam.

Baznīca ir ķieģeļu un koka metāla konstrukciju celtne, celta modernisma stilā. Tās platība ir 750 m 2. Ēkai ir skārda jumts un viens 34 metrus augsts tornis. Dievnams ir projektēts tā, ka vienā ēkā atrodas gan baznīca, gan plebānija un garāža. Ieejas durvis no gala un plebānijas. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz dzelzs žogs ķieģeļu stabiņos. Dārzā uzstādīta Dievmātes skulptūra. Dievnams ziemā Dievnams ir vienas navas telpa ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Griestu smagumu notur koka metāla konstrukcijas — sijas, kas vienlaicīgi pilda dekoratīvu funkciju. Virs ieejas atrodas kora telpas. Interjers ir moderns un askētisks. Dievnamā ir viens centrālais altāris, kura tabernākuls iekļaujas altāra kompozīcijā saules formā, atgādinot monstranci. Altāris ir galda tipa, kas novietots tā, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Skredeļs. Draudze radās 1937. gadā, kad sāka šeit noturēt dievkalpojumus. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dobelē un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu.

Draudzes lielākie svētki ir Kunga žēlastības jeb Baltā svētdiena, Vissvētākās Trīsvienības svētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena.

1870. gada dziesmu diena Dobelē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie Kurzemes guberņas latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas (Jaunbērzes), Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunpils, Kalnamuižas, Svitenes pagasta Ķeveles, Līvbērzes, Sesavas un Struteles ar apmēram 400 dalībniekiem.

Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

1864. gadā notika pirmā Vidzemes latviešu dziesmu diena Dikļos. 1869. gadā Tērbatā notika Pirmie igauņu vispārējie dziesmu svētki.

Dziesmu dienas oficiālais rīkotājs bija Dobeles luterāņu draudzes mācītājs Augusts Bīlenšteins, kas bija Latviešu literārās biedrības toreizējais priekšnieks, bet ideja par pirmo Kurzemes dziesmu dienu pieder Irlavas skolotāju semināra skolotājiem Bētiņam un Šķutem. Šo ideju dedzīgi aizstāvēja vēl citi Bētiņa bijušie audzēkņi: Vīgners, Šepskis, Kade, Veidemanis u. c.

Svētku norise bija iedalīta trijās daļās. Tā sākās ar garīgu aktu Dobeles luterāņu baznīcā, kurā piedalījās Sesavas koris, ērģel­nieks Jānis Bētiņš ar savu 13 gadus veco dēlu Ludvigu, kas četrrocīgi spēlēja Mocarta "Fantāziju". Otrs cēliens notika Dobeles latviešu mācītāja muižas priedēs, kur Bīlenšteins apsveica dziedātājus. Dziesmu programmu at­skaņoja kopkoris ar Bētiņa vadīto orķestri. Pēc tam visi pārcēlās uz Dobeles pilsdrupām, kur kopkoris nodziedāja vēl vienu dziesmu. Tālāk kā svētku trešā daļa sekoja atsevišķu koru parāde.

Dobeles dziesmu diena bija pulcējusi ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novē­lēja latviešu kurlmēmo skolai.

Dobeles stacija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dobele (stacija)

Dobelē ir dzelzceļa stacija līnijā, kas pieder līnijai Jelgava—Liepāja. Dobelē pietur pasažieru vilciens Rīga—Liepāja virzienā uz Liepāju piektdienās, bet virzienā uz Rīgu — svētdienās. Darbdienu rītos no Dobeles uz Rīgu kursē ekspresvilciens (vakaros no Rīgas uz Dobeli). Dobeles stacijā tiek veiktas kravas operācijas, tai ir pievedceļi uz "Dobeles dzirnavnieku", "Elagro" un citiem uzņēmumiem. Dobele ir viena no nedaudzajām dzelzceļa stacijām Latvijā, kuras pārmijas nav aprīkotas ar elektrocentralizāciju (elektrocentralizācijas gadījumā pārmijas pārbīda stacijas dežurants no vadības pults).

Dobeles stacija atklāta reizē ar Liepājas dzelzceļa līnijas atklāšanu 1927. gada 15. augustā. Stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā (arhitekts Pēteris Feders, 1868—1936). Saglabājies arī ķieģeļu ūdenstornis.

Līdz 2015. gada 31. maijam pasažieru vilciens Rīga—Liepāja Dobelē pieturēja virzienā uz Liepāju piektdienās un svētdienās, bet virzienā uz Rīgu — pirmdienās un sestdienās.

2015. gadā tika izteikts priekšlikums ieviest jaunu dīzeļvilcienu maršrutu Rīga—Dobele—Rīga un no 1. jūnija šādi reisi arī norīkoti.

"Dobeles dzirnavnieks"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Dobeles dzirnavnieks" ir Latvijas uzņēmums, kas atrodas Dobelē, Spodrības ielā 4. Uzņēmums nodarbojas ar visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošanu. Uzņēmums savu darbību uzsāka 1976. gadā kā Jelgavas labības kombināts.

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 77,6 miljonus eiro, bet peļņa bija 4,06 miljoni eiro. 53% jeb 41,4 miljonus eiro no kopējā apgrozījuma veido eksports.

"Dobeles dzirnavnieks" ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dobelē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1840 100
1881 1 083
1914 2 000
1915 375
1925 1 551
1935 2 470
1943 2 650
1959 6 246
1979 13 027
1989 15 023
1997 12 765
2007 11 391
2012 10 895
2017 12 967

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobelē dzīvojuši:

Dobelē dzimuši:

Dabas veidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Valsts Iedzīvotāju skaits Piezīmes Atsauces
Wappen Altenburg.svg Altenburga Valsts karogs: Vācija Vācija &000000000003291000000032 910
Ängelholm vapen.svg Engelholma Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija &000000000003961200000039 612
POL Konin COA.svg Konina Valsts karogs: Polija Polija &000000000008061800000080 618
Wappen Schmölln.jpg Šmelne Valsts karogs: Vācija Vācija &000000000001136100000011 361
Tapa coatofarms.png Tapa Valsts karogs: Igaunija Igaunija &00000000000058960000005 896
Coat of Arms of Tukums.svg Tukums Valsts karogs: Latvija Latvija &000000000001972200000019 722
Ulricehamn vapen.svg Ulrichama Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija &000000000001294700000012 947
Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg Brjanska Valsts karogs: Krievija Krievija &Expression error: Unrecognized punctuation character "�".415 721 
Coat of arms of Joniskis.svg Jonišķi Valsts karogs: Lietuva Lietuva &00000000000099000000009 900
Naujoji Akmene COA.gif Naujoji Akmene Valsts karogs: Lietuva Lietuva &00000000000093000000009 300

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Zemgaļu pilskalns (līdz 1289.) un Livonijas ordeņa pils (1335—1730) drupas
  3. Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca (pirmo reizi minēta 1495. gadā)
  4. Dobeles atbrīvotāju piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem.
  5. Upīša dārzs Graudu ielā 1
  6. 10560941 Zemgaļu aiziešanas piemineklis (autors M.Zaurs, 1989)
  7. Laimute Balode, Ojārs Bušs. No Abavas līdz Zilupei. Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015, 94.—95. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]