Pāriet uz saturu

Omska

Vikipēdijas lapa

Omska

pilsēta

Омск

Omska

Karogs

Ģerbonis: Omska

Ģerbonis

Omska (Krievija)

Omska

Omska (Omskas apgabals)

Omska

Koordinātas: 54°59′N 73°22′E / 54.983°N 73.367°EKoordinātas: 54°59′N 73°22′E / 54.983°N 73.367°E

Krievija

Federālais apgabals

Sibīrijas federālais apgabals

Federācijas subjekts

Omskas apgabals

Platība

• Kopējā

572,9 km²

Iedzīvotāji (2018)^[1]

• kopā

1 172 070

2 014,5/km²

Omska Vikikrātuvē

Omska (krievu: Омск) ir lielpilsēta Krievijas Federācijā pie Omas ietekas Irtišā. Tā ir apgabala galvaspilsēta un otrā lielākā Sibīrijas pilsēta aiz Novosibirskas, Sibīrijas kazaku un musulmaņu centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Omsku nodibināja cara Pētera I sūtīta vienība, kas pie Irtišas upes uzcēla koka cietoksni cīņai pret Kazahu hanisti. Krievijas Impērijas laikā Omska bija Rietumsibīrijas guberņas centrs.

Pilsētas attīstība strauji paātrinājās, kad 1890. gadā Omskai cauri izbūvēja Transsibīrijas maģistrāli. Krievijas pilsoņu kara laikā Omska līdz 1919. gada novembrim bija admirāļa Kolčaka valdības rezidence.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Omskā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Omskas "Avangard", kurš spēlē 2007. gadā atklātajā Omskas arēnā. Omskas pilsētas krāsas pārstāv arī "Avangard" jauniešu klubs Omskas "Jastrebi", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Omskā dzimuši:

Mihails Vrubelis (Михаил Врубель) (1856-1910) - gleznotājs
Ļubova Poļiščuka (Любовь Григорьевна Полищук) (1949-2006) - aktrise
Jegors Ļetovs (Игорь Фёдорович Летов) (1964-2008) - mūziķis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Omska.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Omskas apgabala pilsētas

	Isiļkuļa Kalačinska Nazivajevska Omska Tara Tjukaļinska

s d l Krievijas federācijas subjektu galvaspilsētas un centri

Valsts galvaspilsēta: Maskava

Republiku galvaspilsētas	Abakana Čeboksari Čerkeska Elista Gornoaltajska Groznija Iževska Jakutska Joškarola Kazaņa Kizila Magasa Mahačkala Maikopa Naļčika Petrozavodska Saranska Siktivkara Simferopole (de jure Ukraina) Ufa Ulanude Vladikaukāza

Novadu centri	Barnaula Čita Habarovska Krasnodara Krasnojarska Perma Petropavlovska-Kamčatska Stavropole Vladivostoka

Apgabalu centri	Arhangeļska Astrahaņa Belgoroda Blagoveščenska Brjanska Čeļabinska Irkutska Ivanova Jaroslavļa Jekaterinburga Južnosahaļinska Kaluga Kaļiņingrada Kemerova Kirova Kostroma Kurgāna Kurska Ļipecka Magadana Murmanska Novosibirska Ņižņijnovgoroda Omska Orenburga Orla Penza Pleskava Rjazaņa Rostova pie Donas Samara Saratova Smoļenska Tambova Tjumeņa Tomska Tula Tvera Uļjanovska Veļikijnovgoroda Vladimira Volgograda Vologda Voroņeža

Federālās pilsētas	Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina)

Autonomā apgabala centrs	Birobidžana

Autonomo apvidu centri	Anadira Hantimansijska Narjanmara Saleharda

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897)

Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijeva (247 700) Harkova (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200)

Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708)	Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa

Katrīnas I laika guberņas (1727)	Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa

Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads)	Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780)

Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem	Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 153553358 LCCN: n80038165 GND: 4116763-6 NKC: ge130302

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Omska&oldid=3628015"

Slēptas kategorijas: