Beringa sala

Vikipēdijas lapa
Beringa sala
Beringa sala
Beringa salas piekrastes ainava
Beringa sala (Krievija)
Beringa sala
Beringa sala
Beringa sala (Kamčatkas novads)
Beringa sala
Beringa sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Beringa jūra, Klusais okeāns
Koordinātas 55°0′0″N 166°15′0″E / 55.00000°N 166.25000°E / 55.00000; 166.25000Koordinātas: 55°0′0″N 166°15′0″E / 55.00000°N 166.25000°E / 55.00000; 166.25000
Arhipelāgs Komandora salas
Platība 1667 km²
Garums 90 km
Platums 24 km
Augstākais kalns Stellera kalns
755 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Novads Kamčatka
Lielākā pilsēta Ņikoļska
Demogrāfija
Iedzīvotāji 752
Blīvums 0,45/km²
Beringa sala Vikikrātuvē

Beringa sala (krievu: остров Беринга) ir sala Klusā okeāna ziemeļos, ietilpst Krievijai piederošajās Komandora salās un ir to lielākā sala. Tā ir ap 90 km gara un līdz 24 km plata. Salas un visa arhipelāga augstākais punkts ir Stellera kalns (755 m) salas dienviddaļā. Tāpat kā Aleutu salas, Beringa sala izvietojusies uz zemūdens grēdas, kas norobežo Beringa jūru no okeāna.[1]

Administratīvi sala ietilpst Kamčatkas novada Aleutu rajonā; no 750 salas iedzīvotājiem, kas mīt arhipelāga vienīgajā apdzīvotajā vietā Ņikoļskā, ap 300 ir aleuti.[2]

Tiek uzskatīts, ka pirmie eiropieši, kas atklāja salu, bija Krievijas 2. Kamčatkas ekspedīcija komandora Vitusa Beringa vadībā, kas avarēja pie Beringa salas krastiem. Sala nosaukta bojāgājušā un salā apglabātā ekspedīcijas vadītāja Beringa vārdā. Sala bija neapdzīvota līdz 1825. gadam, kad Krievijas-Amerikas kompānija tajā nomitināja aleutus no Atkas un Atu salām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 108. lpp.
  2. «Администрация Алеутского муниципального района». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. augustā. Skatīts: 2014. gada 12. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]