Bišu kolibri

Vikipēdijas lapa
Bišu kolibri
Mellisuga helenae
Bišu kolibri
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaSvīrveidīgie (Apodiformes)
DzimtaKolibri dzimta (Trochilidae)
ApakšdzimtaTipiskie kolibri (Trochilinae)
ĢintsMellisuga
SugaBišu kolibri (Mellisuga helenae)
Izplatība
Kuba
Bišu kolibri Vikikrātuvē

Bišu kolibri (Mellisuga helenae) ir kolibri dzimtas pārstāvis, kas pieder pie svīrveidīgo kārtas, tipisko kolibri apakšdzimtas un ir pasaulē mazākais putns. Bišu kolibri dzīvo tikai Kubā.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš ir lielākoties zaļš ar spilgti sarkanu rīkli, zaigojošām spalvām, zilganu augšpusi un apakšdaļa ir pārsvarā pelēcīgi balta. Tēviņi sver vidēji 1,95 g un garumā sasniedz 5,5 cm.[1] Salīdzinot ar citiem kolibri dzimtas pārstāvjiem, kuriem bieži vien ir slaids izskats, bišu kolibri ir apaļīgāki.

Mātītes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bišu kolibri mātīte

Mātītēm ir zilganzaļa mugura un spārni, viss pārējais ķermenis ir pelēcīgi balts/gaiši pelēks. Mātītes ir mazliet lielākas par tēviņiem un sver līdz 2,6 g un ir līdz 6,1 cm garas. Astes galā tām ir balti plankumi.

Bišu kolibri ir garš un tievs knābis, lai varētu piekļūt ziedu nektāram.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedu nektārs ir kolibri galvenais barības avots, bet tie ēd arī zirnekļus un kukaiņus. Ir novērots, ka bišu kolibri barojas ar šo desmit augu nektāriem: Forsteronia corymbosa, Tournefortia hirsutissima, Chrysobalanus icaco, Pavonia paludicola, Lysiloma latisiliquum, Turnera ulmifolia, Antigogon leptopus, Hamelia patens, Clerodendrum aculeatum, Cissus obovata.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bišu kolibri mazuļus aprūpē tikai mātīte. Olas ir aptuveni 12,5x8,5 mm lielas. Ligzda ir aptuveni valrieksta čaumalas izmērā un sasniedz 2,5 cm diametrā.[3] Ligzdas veidošanai izmanto dažādus materiālus, piemēram, mazus zarus un ķērpjus, bet pats svarīgākais materiāls labai ligzdai ir zirnekļa pavedieni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 ANIMALS a children's encyclopedia. Dorling Kindersley. 2008. 146, 147. lpp. ISBN 978-9934-0-0745-3.
  2. Dalsgaard, Bo Carstensen, Daniel Wisbech Kirkconnell, Arturo Martín González, Ana M. Martínez García, Orestes Timmermann, Allan Sutherland, William J. Floral traits of plants visited by the Bee Hummingbird (Mellisuga helenae), 2012. OCLC 842763278.
  3. Dzīvnieki. Rīga : Zvaigzne ABC. 2003. ISBN 9984-22-809-6. OCLC 847400672.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]