Bibliotēkas kaķis

Kaķis Izraēls Gulbenkjana bibliotēkā, Jeruzalemes armēņu kvartālā

Bibliotēkas kaķi ir pieradināti kaķi, kas dzīvo publiskajās bibliotēkās visā pasaulē. Kaķu saistība ar bibliotēkām pastāv no viduslaikiem līdz mūsdienām, kur tie veikuši sākotnēji grauzēju iznīcināšanas, bet vēlāk arī labvēlīgas atmosfēras veidotāju funkcijas. Viņiem līdzīgus pienākumus funkcionālos objektos pilda kuģa kaķi, veikalu kaķi un lauksaimniecības objektu kaķi.

Vēsture

Attiecības starp kaķiem un bibliotēkām ir gadsimtiem senas. Par senākiem laikiem nav saglabājušās drošas liecības, lai gan daži pētnieki apgalvo par bibliotekāru ieviestajiem kaķiem hellēnisma laikmeta Ēģiptē, Aleksandrijas bibliotēkā, bet viduslaiku klosteru ieraksti liecina, ka kaķi tajos tika turēti, lai kontrolētu žurkas un peles, kas citādi varētu ēst ne tikai pārtikas krājumus, bet arī vērtīgos uz pergamenta rakstītos manuskriptus.

Vēsturiski piemēri

1745. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete publicēja rīkojumu par kaķu atgādāšanu savā galmā. Šo kaķu pēcteči tagad dzīvo Valsts Ermitāžas muzejā. Deviņpadsmitajā gadsimtā Lielbritānijas valdība kompensēja izdevumus tām bibliotēkām, kurās tika izmitināti kaķi, saprotot, ka tie neļauj grauzējiem piekļūt grāmatām.

Bibliotēkas kaķi ir parādījušies kā varoņi grāmatās un filmās, tiek iemūžināti akmenī savu iestāžu priekšā un dažiem tikuši piešķirti formāli amati iestādē. Daži kaķi tiek popularizēti spēlē svarīgas lomas bibliotēku publicitātē.

Attiecības starp bibliotēkām un kaķiem dažkārt ir strīdīgas. Vienā gadījumā bija mēģinājumi izvākt kaķi no bibliotēkas, pamatojoties uz patronu bažām par alerģiju uz kaķa spalvām, apgalvojot, ka tā ir pārkāpts likums par amerikāņiem ar invaliditāti. Vēl vienas izvākšanas iemesls bija bibliotēkas kaķa agresīvā reakcija uz suņiem — invalīdu pavadoņiem. Kad bibliotēkas kaķis Patnemvelijā, Ņujorkas štatā, tika izvākts no bibliotēkas, iestāde cieta finansiāli. Divi kopienas locekļi bija tik sarūgtināti par kaķa izņemšanu, ka no testamenta izdzēsa novēlējumus bibliotēkai, radot ieņēmumu zaudējumu 80 000 USD apmērā.

1987. gadā tika izveidota Bibliotēkas kaķu biedrība, lai veicinātu bibliotēku kaķu izveidi, cieņu un atzīšanu. Biedrībā bija vairāki desmiti biedru bibliotēku, kas apmainījās ar informāciju par saviem kaķiem un publicēja par viņiem biļetenu. Mūsdienās gan tā ir likvidēta.

Antoloģijā Kaķi, bibliotekāri un bibliotēkas: esejas par un par Bibliotēku kaķu biedrību tika pētītas šīs attiecības. Bibliotēkas kaķu dzīvi pētīja Gerijs Roma, dokumentālists, kurš radīja filmu "Runcis grāmatās: bibliotēkas kaķa piedzīvojumi". Saskaņā ar Romas tīmekļa vietni, visā pasaulē ir vairāk nekā 800 kataloģizētu bibliotēku kaķu. Galvenokārt viņa pētniecība gan koncentrējās uz kaķiem ASV. Katalogs norāda, ka daudzi no viņiem kopš tā laika ir miruši.

Tāpat kaķi bieži atrodami grāmatnīcās.

Ieguvumi

Bibliotēkas kaķi ir izmantoti, lai sadraudzētos ar patroniem un lasītājiem, uzlabotu bibliotekāru morāli un iedvesmotu lasītprasmes programmas. Kaķi var būt noderīgi arī mārketinga kampaņās, un tos bieži izmanto, lai radītu publicitāti savām bibliotēkām, jo īpaši sociālajos medijos. Kaķa klātbūtne var radīt relaksējošu vidi un mazināt ikdienas stresu gan patroniem, gan bibliotekāriem, un tie parasti nerada tik daudz trokšņa kā suņi, kuru klātbūtnei arī raksturīgs relaksējošs efekts. Kaķu vispārēji neatkarīgā daba var būt piemērota arī bibliotēkas intelektuālajai videi, jo tiem ir maz uzmanības prasību un tie var būt piemērotāki citādi aizņemtām intelektuālām personībām, kuras bieži apmeklē bibliotēkas.

Devijs Rīdmors Būks

Devijs Rīdmors Būks ir viens no, ja ne pats slavenākais bibliotēkas kaķis. Viņš dzīvoja Aiovas Spensera publiskajā bibliotēkā 19 gadus. Pēc viņa nāves par viņu tika izdota grāmata, vēlāk arī vairākas turpinājuma grāmatas.