Binārā nomenklatūra

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju.

Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem. Par binārās nomenklatūras ieviesēju tiek pamatoti uzskatīts zviedru botāniķis un taksonomist Kārlis Linejs.

Binārā nomenklatūra mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augu un dzīvnieku nomenklatūru[1] reglamentē starptautiski nomenklatūras kodeksi. Piemēram, augu Starptautiskais nomenklatūras kodekss, kuru regulāri uzlabo un papildina Starptautiskie botāniķu kongresi. Pēdējais tā izdevums publicēts 2018.gadā – “Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss”[2]. Saskaņā ar kodeksu, sugu nomenklatūra sastāv no bināras kombinācijas – ģints nosaukuma un sugas epiteta latīņu valodā, piemēram, sudrabainais retējs (Potentilla argentea L.)[3], pelēkais vilks (Canis lupus L.). Sugas epitetam pievieno vēl pirmā sugas apraksta autora saīsinātu uzvārdu. Pazīstamu autoru uzvārdi nereti tiek saīsināti līdz vienam vai nedaudziem burtiem, piemēram, L. – Linnejs, DC. – Dekandols (De Candolle), Max. – Maksimovičs utt. To, kā tiek rakstīti autoru uzvārdi, arī reglamentē starptautiskie kodeksi – gan botānikas, gan zooloģijas.

Rakstot tekstā par vairākām vienas ģints sugām, vai atkārtojot vienas un tās pašas sugas zinātnisko nosaukumu, var saīsināt ģints nosaukumu līdz pirmajam burtam un aiz tā jāliek punkts. Piemēram, Latvijā ir sastopami gan seski (Mustela putorius L), gan sermuļi (M.erminea L.), gan zebiekstes (M.nivalis L.). Nomenklatūras kodeksi nereglamentē kādu burtu šriftu izvēlēties. Galvenais, lai teksts būtu saprotams un nerastos pārpratumi.

  1. LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
  2. https://www.iapt-taxon.org/nomen/main.php
  3. Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. ‘Zvaigzne’, Rīgā, 1973