Bioloģiskā lauksaimniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bioloģiskās lauksaimniecības produkti — ekoloģiski audzēti dārzeņi

Bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīvs lauksaimniecības veids, kura pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot sintētiskos minerālmēslus, antibiotikas un pesticīdus.

To var dēvēt arī par visaptverošu ražošanas vadības sistēmu, kas veicina un uzlabo lauksaimniecības ekosistēmas veselību, kā arī bioloģisko daudzveidību, bioloģiskos ciklus un augsnes bioloģisko aktivitāti.[1] Tā uzsver zemes apsaimniekošanā priekšroku dod vietēju izejmateriālu izmantošanu.[2]

Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot antibiotikas, pesticīdus, sintētiskās piedevas, tāpat arī ir aizliegts izmantot ģenētiski modificētu augu stādus un sēklas, kā arī vielas, kas stimulē augu vai dzīvnieku ātrākus augšanas procesus. Viss augšanas process notiek, ievērojot dabiskos procesus un principus.[3]

Bioloģiskā lauksaimniecība ir ne tikai sintētisko minerālmēslu un pesticīdu lietošanas ierobežojums, bet arī:

  • bioloģisko un ekoloģisko ciklu vadības sistēma, kurā augsne, tajā notiekošie procesi, augi un dzīvnieki ir savā starpā cieši saistīti
  • sistēma, kuras pamatā tiek samazinātas augu un dzīvnieku veselības problēmas,
  • droša kvalitātes garantija, kuras mērķis ir augstas kvalitātes produktu ražošana, samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi, un dzīvnieku labturības uzlabošana.[4]

Ražas auglības paaugstināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai palielinātu ražu bioloģiskajā lauksaimniecībā, baro nevis augus, bet ievieš pasākumus, kas veicina augsnes auglību, piemēram,

  • izmanto dabiskus preparātus augu un kompostu apstrādei, kas veicina mikroorganismu darbību un augiem grūti uzņemamo savienojumu augsnē pārveidošanu viegli uzņemamo savienojumu veidā;
  • nodrošina sīkbūtņu barošanu, palielinot augsnē dažādu organisko masu, kā kompostus, zāļmēslojumu un citus.[5]

Bioloģiskās lauksaimniecības pamatuzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nodrošināt ilgspējīgu augstas kvalitātes veselīgas pārtikas ražošanu (nevis maksimālas ražas ieguvi), vienlaikus uzturot kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību, saudzējot apkārtējo vidi (ieskaitot augus, dzīvniekus, augsni, ūdeņus un gaisu);
  • Nodrošināt mājdzīvnieku turēšanu pēc iespējas atbilstoši to dabiskajām prasībām (kustības, gaiss, gaisma, tīrs ūdens, dabiska barības uzņemšana ganībās u.c.);
  • Bagātīgi izmantot tiešo saules enerģiju, bet taupīgi pārējos enerģijas avotus, kas tiek ņemti no zemes krājumiem, kā dažāda veida kurināmo, elektrību u.c.
  • Veselības aizsardzība – bioloģiski ražota pārtika uzlabo cilvēku veselību, samazina izdevumus valstij;
  • Ūdens un gaisa piesārņojuma samazināšana – ūdenī nenonāk pesticīdu un minerālmēslu atlikumi, samazina izdevumus valstij par ūdenskrātuvju attīrīšanu;
  • Rada vidi tūristu piesaistīšanai – palielina ienākumus valstij;
  • Iesaista ražošanas un izglītības sistēmās arī nelielās zemnieku saimniecības, tā mazinot bezdarbu un lauku iedzīvotāju sociālās atstumtības sajūtu.[6]

Ieguvumi no bioloģiskās lauksaimniecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atgriež augsni līdzsvarotā sistēma, uzlabo augsnes struktūru un auglību vismazāk bīstamākajā veidā;
  • Ievērojami samazina vai pilnībā novērš ķīmisko vielu lietošanu, tai pat laikā palielinot ražību, kvalitāti, augsnes auglību un rentabilitāti;
  • Palielinās darba drošības apstākļi nozarē strādājošajiem;
  • Atjauno minerālo un mikroorganismu līdzsvaru augsnē un palielina augsnes oglekļa līmeni;
  • Palielina ūdens ietilpību augsnē;
  • Samazina slimību līmeni, kukaiņu un kaitēkļu daudzumu, kā arī augsnes eroziju;
  • Samazina slāpekļa un fosfora ieskalošanos ūdenī;
  • Palīdz samazināt cilvēka veselības problēmas, kas saistītas ar tradicionālo lauksaimniecību.[1]

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bioloģiskās lauksaimniecības marķējums Eiropas Savienībā

Eiropas Savienībā strauji attīstās bioloģiskā lauksaimniecība. Kopumā iepriekšējo desmit gadu laikā bioloģiskās lauksaimniecības zeme ES palielinājās par pusmiljonu hektāru gadā. Patlaban Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 186 000 saimniecību, kuras zemi apstrādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Šī tīmekļa vietne piedāvā visu noderīgo informāciju par bioloģisko lauksaimniecību Eiropas Savienībā.[7]

Jābūt norādītam arī kontrolējošās institūcijas kodam: LV-BIO-01 (Vides kvalitāte) vai LV-BIO-02 (STC). Bažu vai šaubu gadījumā patērētājs var griezties kontroli veikušajā iestādē vai izmantot jau iepriekš minēto Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā pieejamo datu bāzi.[3]

Bioloģiskās lauksaimniecības produktus var iegādāties

  • Vietējos un specializētos tirdziņos;
  • Specializētos organiskās pārtikas veikalos;
  • Tieši no saimniecībām;
  • Lielveikalu eko produktu stendā;
  • Tiešā piegāda uz mājām, izmantojot internetā pieejamās piegādes iespējas[8]

Bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Preču zīme "Latvijas ekoprodukts" apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. "Latvijas Ekoprodukta" zīmi ir tiesīgi lietot tikai ražotāji, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības standartiem, ražo produkciju no vietējām izejvielām un ir noslēguši līgumu par preču zīmes lietošanu. Preču zīme "Latvijas ekoprodukts" ir reģistrēta Latvijas patentu valdē un pieder biedrībai „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”.

Ekoproduktus var atpazīt arī pēc preču zīmes „Latvijas ekoprodukts” (dzeltens pakaviņš ar zaļu āboliņa lapu).[3]

Latvijā ar bioloģiskās lauksaimniecības lauksaimniecības uzraudzību nodarbojas:

  • Pārtikas un veterinārais dienests;
  • Valsts augu aizsardzības dienests;
  • Lauku atbalsta dienests.

Ar kontroli nodarbojas Biedrība „Vides kvalitāte” un SIA „Setifikācijas un testēšanās centrs”[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «What is Biological Agricuilture» (angļu).
  2. «Organic Agriculture: What is organic agriculture?» (angļu).
  3. 3,0 3,1 3,2 «Bioloģiskā lauksaimniecība» (latviešu).
  4. 4,0 4,1 «Bioloģiskā lauksaimniecība» (latviešu). Zemkopības ministrija.
  5. «Bioloģiskā lauksaimniecība» (latviešu). Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
  6. Biological Agriculture (.pdf) (angļu).
  7. «Bioloģiskā lauksaimniecība» (latviešu). Eiropas Komisija: Lauksaimniecība un lauku attīstība.
  8. «What is organic farming?» (angļu). European Commission Agriculture and Rural Development.