Birete, saukta arī par bereti (itāļu: Biretta), ir tradicionāla katoļu latīņu rituāla garīdznieka galvassega. Tā ir apaļa un mīksta no iekšpuses, cieta četrstūrainas formas no ārpuses audumacepure bez apmales un naga, kuras stūriem cepures augšējā daļā ir piešūti četri vai trīs pusapļa formas cieti auduma elementi, kas veido krusta formu cepures centrā. Birete var būt ar pušķi vai bez tā augšējās daļas vidū. Birete parādījās 15. — 16. gadsimtā.[1]
Sākotnēji birete kalpoja kā galvassega, kas aizsargāja galvu no aukstuma ziemas laikā. Mūsdienās priesteri bireti uzliek parasti apbedīšanas gadījumu, kā arī citu dievkalpojumu laikā. Kardināliem pāvests svinīgi uzliek kardināla bireti to izsludināšanas laikā.
