Birmas seskāpsis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Birmas seskāpsis
Melogale personata
(I. Geoffroy Saint-Hilaire, 1831)
Birmas seskāpsis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
Ģints Seskāpši (Melogale)
Suga Birmas seskāpsis (Melogale personata)
Izplatība
Burmese Ferret-badger area.png

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir caunu dzimtas (Mustelidae) seskāpšu ģints (Melogale) plēsējs.

Birmas seskāpsis dzīvo Āzijas dienvidos un austrumos. Tas ir sastopams Indijas ziemeļaustrumos, Birmā, Taizemē, Indoķīnā un Ķīnas dienvidos. Daudzās valstīs, kur tas vēsturiski ir mitinājies, seskāpsis ir izmiris.[1] Šobrīd tas ir iekļauts pasaules Sarkanajā grāmatā.[2] Seskāpsis apmetas gan mežos, gan atklātos zālājos.

Kādreiz Javas seskāpsis (Melogale orientalis) tika uzskatīts par Birmas seskāpša pasugu, tomēr ģenētiskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas klasifikācijā, un šobrīd Javas seskāpsis ir pastāvīga suga. Līdz ar to Javas salā nedzīvo Birmas seskāpši, tikai Javas seskāpsis.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birmas seskāpsis ir maza auguma āpsis. Tā ķermeņa garums ir 33 - 43 cm, astes garums 15 - 23 cm, svars 1 - 3 kg.[4]

Visas seskāpšu sugas ārēji izskatās ļoti līdzīgas, tām nedaudz atšķiras tikai meln-baltās svītras uz sejas un muguras. Seskāpsim, salīdzinot ar pārējiem āpšiem, ir slaidāks, garāks ķermenis, smalkāki kauli, bet kājas īsas kā jau caunu dzimtas dzīvniekam. Purns garš, smails, atgādina seska purniņu, tādēļ šie āpši ir ieguvuši savu nosaukumu. Seskāpša seja nav tik plata kā pārējiem āpšiem, tā ir konusveidīga. Aste ir gara un kupla. Ķepas platas, ar spēcīgiem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Starp pirkstiem ir daļēji attīstīta peldplēve.[3]

Kažoks ir biezs, ar īsu matojumu. Kažoka krāsa pelēka vai pelēkbrūna. Uz sejas seskāpšiem ir meln-balts matojums. Ja parasti āpšiem meln-baltais svītrojums uz sejas ir vertikāls, tad seskāpšiem tas ir vairāk horizontāls. Baltās galvas vidū līdzīgi beretei seskāpsim ir melns matojums, uz purna uzreiz pie degungala ir plata, melna svītra kā bante, kas apņēmusi purnu. Divas šauras, vertikālas, melnas svītras, maskējot acis, savieno "bereti" ar "banti". Uz katra vaiga ir pa mazam, melnam punktam. Uz galvas vidus, "beretes" centrā sākas koša, bieza, balta svītra un, šķērsojot visu ķermeni, beidzas pie astes.[3] Apskatīt Birmas seskāpša foto šeit. Pakakle Birmas seskāpsim ir balta, ausis, degungals un pēdu apakšas rozā.[3]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birmas seskāpsis ir aktīvs nakts laikā, dienas laikā tas guļ savā alā. Seskāpši savas alas paši nerok. Alas tiek piemeklētas jau esošas. Par sociālajām attiecībām tikpat kā nekas nav zināms. Ir novērots 1 Birmas seskāpsis, kura teritorija pārklājās ar vairāku mātīšu teritorijām.[4] Seskāpši pretēji citiem āpšiem spēj uzkāpt kokā.[5]

Birma seskāpsis ir izteikti plēsīgs un pamatā barojas tikai ar tārpiem, gliemežiem, prusakiem, sienāžiem un citiem kukaiņiem, bet reizēm apēd kādu augli.[3] Ar saviem lielajiem zobiem tas viegli sakož gliemežu vākus un prusaku cietās bruņas.[5]

Par seskāpšu vairošanos tikpat kā nekas nav zināms. Parasti piedzimst 3 mazuļi. Mazuļi dzimst alā īsi pirms lietus sezonas. Pirmās 3 nedēļas tie alu nepamet.[4]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birmas seskāpsim ir 2 pasugas:[3]

  • Melogale personata laotum - Taizeme un Laosa
  • Melogale personata personata - pārējās Birmas seskāpša teritorijas

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]