Birranga
| Birranga | |
|---|---|
| Kontinents | Eirāzija |
| Novietojums | Taimira |
| Valstis |
 Krievija |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Sibīrija |
| Garums | 1100 km |
| Platums | 80—200 km |
| Augstums | 1125 m |
| Koordinātas | 76°N 108°E / 76°N 108°EKoordinātas: 76°N 108°E / 76°N 108°E |
  Birranga  Birranga  Birranga | |
Birranga (krievu: Бырранга) ir kalnu sistēma Taimiras pussalas vidienē Krievijas Federācijas ziemeļos, ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.[1] Tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo kalnu sistēmu. Stiepjas ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 1100 km garumā no Marijas Prončiščevas līča austrumos līdz Jeņisejas grīvai rietumos. Dienvidos to norobežo Ziemeļsibīrijas zemiene, bet ziemeļos kalni nolaižas līdz Karas un Laptevu jūru piekrastēm.
Kalnus 1736. gadā Lielās Ziemeļu ekspedīcijas laikā atklāja Vasilija Prončiščeva partija, bet kartēs to atzīmēja Aleksandrs Midendorfs pēc 1843. gada ekspedīcijas. Nosaukums, pēc vienas no versijām, naganasanu valodā nozīmē ‘upju izvagoti kalni ar lieliem sūnu klātiem akmeņiem’.
Birrangas kalni veidojušies vienlaicīgi ar Urāliem paleozoja hercīnajā krokojumā. Kalnus veido paralēli vai konusveidīgi izvietotas grēdas, ko atdala pauguraini līdzenumi, trogielejas un dziļi kanjoni. Pjasinas un Ņižņaja Taimiras ielejas sadala kalnus trijās daļās. Rietumu daļā starp Jeņisejas līci un Pjasinu kalnu augstumi ir 250—320 m, centrālajā daļā starp Pjasinu un Ņižņaja Taimiru — 400—600 m. Austrumu daļa auz austrumiem no Ņižņaja Taimiras ir visaugstākā (600—1000 m) ar Birrangas augstāko bezvārda virsotni 1225 m vjl Trjohveršinnijas upes augštecē.
Klimats ir arktisks kontinentāls ar garu un aukstu ziemu (janvāra temperatūra ap -35 °С) un vēsu vasaru (jūlija vidējā temperatūra ap 3,5 °С). Vasara sākas jūnijā, bet septembrī jau sākas ziema. Augsta vējainība, ap 80 dienas gadā vēja ātrums pārsniedz 15 m/s. Atrodas mūžīgā sasaluma zonā.
Kalnu pakājēs un dienvidu nogāzēs izplatīta sūnu tundra, ziemeļu nogāzēs un virs 500—700 m vjl arktiskā tundra un arktiskais tuksnesis. Vietām ledāji. Mīt lemingi, baltais zaķis, vilks, polārlapsa, ziemeļbriedis un introducētais muskusvērsis.
Teritorija neapdzīvota. Priekškalnēs un upju ielejās nomadā briežkopība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)