Biruta (Lietuvas valdniece)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Biruta un Ķēstutis romantiskā gleznā no Palangas Dzintara muzeja arhīviem.

Biruta (lietuviešu: Birutė, mirusi 1382. vai 1389. gadā) bija Palangas kuršu vaidelote, Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta otrā sieva un Vītauta Dižā māte.

Leģenda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc populāras leģendas, kas balstās Bihoveca hronikā, 14. gadsimtā Megavā ir bijusi pagānu svētvieta pakalna piekājē. Skaistā vaidelote Biruta svētnīcā esot rūpējusies par dievišķās uguns uzturēšanu. Lietuvas dižkungs Ķēstutis esot viņu iekārojis un atjājis uz sava zirga, lai paņemtu sev par sievu. Biruta neesot piekritusi un atbildējusi, ka ir apsolījusi dieviem sargāt savu jaunavību līdz pat dzīves beigām. Ķēstutis viņu paņēmis ar spēku un ar lielu godu aizvedis uz savu galvaspilsētu Traķos, kur ielūdzis savus brāļus uz lielām kāzām. Pēc Ķēstuta noslepkavošanas Biruta atgriezās Palangā un kalpoja dieviem līdz savai nāvei. Viņa apglabāta pakalnā, kas vēl tagad nes viņas vārdu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biruta dzimusi 1320. gados, kad Kursas dienviddaļa un Žemaitija bija nepārtrauktas karadarbības zona starp Vācu ordeni un Lietuvas valsti. Žemaišu karavadoņi centās saglabāt savu senču ticību un neatkarību no abām pusēm. Kursas zemi Megavu ar Palangu (Palanghen) jau 1253. gadā bija ieguvis Livonijas ordenis, taču 1259. gadā žemaiši uzvarēja ordeni Durbes kaujā 1260. gadā. Pēc Bihoveca hronikas ziņām Lietuvas troņmantnieks Ģedimins apprecējis kuršu kunga Vidmunda meitu Vidu, kas varēja notikt ap 1300. gadu.

Biruta kļuva par Ģedimina dēla Ķēstuta sievu pēc tam, kad viņš pēc tēva nāves 1341. gadā mantoja Žemaitijas, Trāķu un Grodņas novadus, un laulības ar Birutu stiprināja viņa attiecības ar žemaišiem. 1345. gada ziemā brāļi Aļģirds un Ķēstutis pieteica Livonijas ordenim arī mantojuma tiesības uz Zemgali.

Ap 1350. gadu Birutai piedzima dēli Vītauts un Zigmants.

1362. gada aprīlī Livonijas ordeņa mestrs Arnolds fon Fītinghofs uzbruka Kauņai un sagūstīja Ķēstuta dēlu Būtautu, kas 1365. gadā kristījās un tika iecelts par hercogu. Ķēstuta vecākā meita Miklause (Marija) 1375. gadā tika izprecināta Tveras kņazam Ivanam.

Pēc Aļģirda nāves 1377. gadā par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, bet Ķēstutis 1380. gadā sadumpojās un piespieda Jagaili atzīt viņu par Lietuvas dižkunigaiti. Tomēr 1383. gadā Jagailis ieslodzīja Ķēstuti un viņa dēlus Krēvas pilī, kur Ķēstutis tika nogalināts, bet Vītautam un Žigimantam izdevās bēgt un rast patvērumu pie Vācu ordeņa brāļiem. Iespējams, ka arī Birutai ir izdevies izglābties un aizbēgt uz ordeņa pakļautībā nonākušo Žemaitiju, kur mirusi 1389. gadā.

1422. gadā noslēgtajā Melno ezera līgumā starp Ķēstuta un Birutas dēlu Vītautu Dižo un Vācu ordeni Palanga un Sventāja pārgāja Lietuvas īpašumā.

Bērni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Тautvils (kristīgais vārds Konrāds, nogalināts 1390), Novogrudokas kņazs (1386(?)-1390)
  • Vītauts Dižais (ap 1350–1430, kristītais vārds Aleksandrs), Lietuvas dižkunigaitis (1392-1430)
  • Zigmants (Žygimantas, ap 1350–1440), Novogrudokas kņazs (1398(?)-1421), Starodubas kņazs (1421-1432), Lietuvas dižkunigaitis (1432-1440)
  • Miklause (kristītais vārds Marija), Tveras kņaza Ivana Mihailoviča sieva (no 1375)
  • Danute (kristītais vārds Anna), Mazovijas kņaza Januša sieva
  • Rimgaile (kristītais vārds Elizabete, mirusi 1433), Mazovijas kņaza Henrika sieva (no 1390), vēlāk Moldovas gospodara Aleksandra sieva (no 1419)

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]