Pāriet uz saturu

Mazovija

Vikipēdijas lapa
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā.

Mazovija (poļu: Mazowsze, latīņu: Mazovia) ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē. Sākotnēji tā bija mazoviešu apdzīvota zeme, kuras galvenā pilsēta bija Plocka, vēlāk Varšava. Kaut arī Mazovija mūsdienās ir Polijas valsts centrs, vēsturiski tas ne vienmēr tā bijis. Pjastu agrīnās valsts kodols bija Lielpolija, bet Mazovijas kņazi bija Polijas lielkņazu (karaļu) vasaļi.

Mazovijas un Prūsijas karte 16. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, Theatrum Orbis Terrarum.)

12.—14. gs. Mazovijas kņazi pastāvīgi karoja ar prūšu, jātvingu ciltīm, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaišiem, Galīcijas-Volīnijas kņaziem un Vācu ordeņa bruņiniekiem.

Polijas sadrumstalotības laikā Mazovijā nodibinājās neatkarīgas kņazistes Pjastu dinastijas atzaru vadībā, kuras pievienoja Polijas valstij tikai 1526. gadā. Mazovijas īpatnība bija arī lielais dižciltīgo (šļahtas) skaits iedzīvotāju vidū, pat līdz 30% dažos rajonos.

Poliju sadalot, Mazovija kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu, sākumā saglabājot zināmu patstāvību. Neraugoties uz pārkrievošanas radītajām problēmām, Mazovijā šajā laikā notika strauja ekonomiska attīstība.

Pēc Pirmā pasaules kara Mazovija iekļāvās atjaunotās Polijas valsts sastāvā.

Mazovijas novadā mūsdienās atrodas Mazovijas vojevodiste.