Blūzroks
| Blūzroks | |
|---|---|
| Stila izcelsme | blūzs, elektriskais blūzs, rokenrols |
| Kultūras izcelsme | 1960. gadu sākums, Anglija un ASV |
| Tipiski instrumenti | elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, Hamonda ērģeles, mutes harmonikas |
| Popularitāte | Lielākā popularitāte 1960. un 1970. gados. |
| Atvasinātas formas | smagais metāls[1][2], smagais roks, boogie rock |
| Jauktie žanri | |
| punk blues | |
Blūzroks ir mūzikas žanrs, kurā apvienoti blūza un rokenrola elementi. Žanra aizsākumi meklējami 1960. gados, kad tādas grupas kā Led Zeppelin, Ēriks Bardons, The Animals, Cream un The Rolling Stones eksperimentēja ar agrāko laiku blūzmeņu (piemēram, Džimija Rīda, Elmora Džeimsa, Howlin' Wolf un Madija Votersa) mūziku.
Kaut arī roks un blūzs vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti, 1960. gadu beigās blūzroks parādījās kā izteikti atšķirīgs stils - ar blūzam raksturīgo improvizāciju un elektriskās ģitāras solo, un ar smagāku, vairāk uz rifiem orientētu skaņu, nekā tradicionālajam Čikāgas stila blūzam. Žanrs sākotnēji izveidojās Anglijā un ASV.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Weinstein, Deena. Heavy Metal: The Music and its Culture. DaCapo, 2000. ISBN 0-306-80970-2, pg. 14.
- ↑ Ian Christe. Sound of the Beast. Allison & Busby. 1. lpp. ISBN 0749083514.
 | Šis ar mūzikas žanriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |