Bungas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bungas
Tropenmuseum Royal Tropical Institute Objectnumber A-6322a Dubbelvellige cilindrische trom.jpg
Sitamais instruments
Klasifikācija sitamie instrumenti
Hornbostela—Zaksa klasifikācija membranofoni
Citi saistīti instrumenti
bungu komplekts

Bungas ir sitamais mūzikas instruments. Tas ir viens no pasaules senākajiem mūzikas instrumentiem un to izskats ir maz mainījies vairākus tūkstošus gadu. Tās ir izplatītas daudzu tautu mūzikā. Bungas spēlē bundzinieks. Hornbostela—Zaksa mūzikas instrumentu klasifikācijas sistēmā bungas pieder membranofonu saimei.

Bungas sastāv no trīs daļām: ādas (membrānas); rāmja vai korpusa, parasti cilindrisks, pār kuru āda ir nostiepta; savienotāja, kas satur kopā ādu ar korpusu. Bungām parasti ir viena vai divas membrānas, retos gadījumos vairāk.[1] Ādas nostiepums nosaka skaņas relatīvo augstumu.

Bungu darbības mehānisms ir vienkāršs — skaņa tiek radīta, pa tām uzsitot, izmantojot rokas vai vālītes un kontrolējot sitiena spēku. Vālīšu veidam, svaram, izmēram, materiālam un galviņas formai ir tik nozīmīga ietekme bungu skaņas veidošanā, ka tās būtu jāuztver kā bungu sastāvdaļa.[2] Bungu membrāna var tikt pagatavota no visdažādākajām membrānām, parasti dzīvnieku ādām (ķirzaku, haizivju, liellopu, bifeļu, briežu, cūku, kazu, aitu, čūsku, valzirgu, pērtiķu) vai mākslīgajām izejvielām (plastmasad).[1] Citas konstrukcijas bungas bez membrānas ir idiofoni.

Vairāku bungu kopa apvienojumā ar bungu šķīvjiem veido mūsdienu moderno bungu komplektu. Latvijā ir zināmi vairāki bungu veidi: celma bungas, lielās, mazās bungas, katlveida vara bungas jeb paupenes, sietiņš vai bubens.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Reck D. Music of the Whole Earth. — New York, 1977. ISBN 0684146312 102.lpp.
  2. Reck D. Music of the Whole Earth. — New York, 1977. ISBN 0684146312 110.lpp.
  3. «Bungas». letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]