Aina Blinkena
| ||||||||||||
|
Aina Blinkena (dzimusi 1929. gada 5. septembrī Limbažos,[1] mirusi 2017. gada 22. novembrī[2]) bija latviešu valodniece. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas vadītāja (1976—1998).
Vairāk nekā 450 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore, pārsvarā par latviešu valodas gramatiku, latviešu literārās valodas vēsturi, terminoloģiju un sociolingvistiku.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1929. gada 5. septembrī Limbažos.
1953. gadā viņa absolvēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.[1]
Pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūtā, sākumā bija zinātniskā līdzstrādniece (1953—1969), pēc tam vadīja Latviešu valodas nodaļu (1969—1981).
1976. gadā ar pseidonīmu Robiņa savervēta VDK.[3]
No 1976. līdz 1998. gadam vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju.[1]
No 1981. līdz 1991. gadam Blinkena bija institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā.[1]
1982. gadā kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības biedri.[1]
Iesaistījās Atmodas kustībā un 1988. gada 30. augustā publicēja plašu rakstu “Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo”, kas veicināja valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai Latvijā.[4]
Tika paziņots, ka 1989. gadā Aina Blinkena bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā, bet patiesībā viņa bija VDK informātore.[5]
No 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja.[1] Latviešu studenšu korporācijas „Spīdola” biedre.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 710. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ Grāmatas Jelgava 94 recenzija. Godīgi par pagātni. Latvijas Avīze. 2016. gada 22. novembris. Atjaunināts: 2016. gada 23. novembrī.
- ↑ «Pietiek :: Vismaz piecpadsmit personas no “čekas maisiem” apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeni». pietiek.com. 25.12.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-26. Skatīts: 2019-01-04.
- ↑ Latviešu valodas institūts trijos laikos Arhivēts 2021. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Vēstnesis Nr. 92 (577) 29.05.1996.
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|