Boče

Vikipēdijas lapa
Boče
{{{nosaukums}}}
Bočes spēle Pekinas Paralimpiskajās spēlēs 2008. gadā
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns BISFed
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Komandas 2-3 spēlētāju katrā komandā
Jaukts dzimums
Ekipējums Bumbu komplekts, mērlenta
Vieta Līdzens iezīmēts laukums

Boče (angļu: Boccia IPA: /ˈbɒtʃə/) (latviski nosaukums tiek atveidots arī kā boccia, boccio, bočija, bočia, bočio, bokio, bokia) ir bumbu ripināšanas sporta spēle, kas izveidota uz boči (En) spēles pamata, pielāgojot tās noteikumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tā ir radnieciska boulingam un petankam, kas tāpat radušies, attīstot antīkajos laikos spēlētas spēles.[1] Oriģināli spēle tika izstrādāta cilvēkiem ar cerebrālo trieku, bet pašlaik to spēlē arī cilvēki ar citām motoriku ietekmējošām slimībām. 1984. gadā tā kļuva par Paralimpisko sporta veidu un 2017. gadā to pārvaldošajā Bočes starptautiskajā sporta federācijā sastāvēja 60 valstu federācijas.[2] Boče kopā ar golbolu ir viens no diviem paralimpiskajiem sporta veidiem, kura analoga nav Olimpisko spēļu programmā.

Spēles process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boči var spēlēt individuāli, pāros vai komandās pa trijiem. Dzimumi netiek nošķirti. Spēles mērķis ir aizmest savas bumbas (sarkanas vai zilas) tā, lai tās, ripojot pēc metiena, nokļūtu pēc iespējas tuvāk baltai mērķa bumbai - pallino (polino). Bumbas standarta versijā tiek gatavotas no ādas. Pallino met kā pirmo, tad abi pretinieki izspēlē pirmās divas parastās bumbas (pirmais met tas spēlētājs, kurš metis pallino), pēc tam tas spēlētājs, kura bumba atrodas tālāk no pallino, turpina mest, līdz viņam izdodas ar savu bumbu piekļūt tuvāk pallino kā pretinieks, vai nu pietuvojoties pašam, vai ar trāpījumu pasitot nost pretinieka bumbu. Tādējādi katrs raunds ("ends") turpinās, līdz vienai pusei izbeidzas bumbas, pēc kā otra puse izspēlē savas atlikušās bumbas. Bumbas dažādās kategorijās var mest ar roku, kāju vai, ja kustību traucējumi ir smagi, ar speciālu palīgierīci - slīpu reni. Katra raunda un spēles beigās tiesnesis izmēra pallino tuvāko bumbu attālumus un atbilstoši piešķir punktus - pa vienam punktam par katru bumbu, kas tuvāka pallino par vistuvāko oponenta bumbu. Uzvar spēlētājs/komanda, kas uz spēles beigām savācis vairāk punktu. Ja abām pusēm punktu skaits vienāds, uzvarētāja noteikšanai izspēlē papildus raundu.[3]

Raundu un bumbu skaits spēlē atkarīgs no spēlētāju skaita. Individuālās sacensībās spēle sastāv no četriem raundiem un sešām bumbām katram spēlētājam ik raundā, pāru sacensībās šīs sešas bumbas katrai pusei tiek dalītas pa trīs katram spēlētājam. Komandu sacensībās tiek spēlēti seši raundi, bet bumbas ik raundā katrai pusei arī tad ir sešas (pa divām katram spēlētājam).

Pāru un komandu sacensībās ir atļauts starp raundiem uzmainīt rezerves spēlētāju, bet spēles laikā atļauta tikai viena nomaiņa.

Spēles laukums un inventārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boče tiek spēlēta uz 12.5 × 6 m liela līdzena un gluda laukuma ar 2 metru brīvu joslu apkārt. Mešanas lauks ir sadalīts sešos taisnstūros, kuros sportistiem jāatrodas visu spēles laiku. Uz laukuma ir V-veida līnija, kuru pallino jāšķērso, lai tā metiens būtu ieskaitīts. Laukuma galā stāv "mirušo bumbu konteiners", kurā bumbas nokļūst, ja tās ir izmestas pēc laika limita, ārpus spēles laukuma vai ja sportists pārkāpis noteikumus, tās metot. Ar krustu apzīmēta pozīcija, kurā novieto pallino, ja tas pieskaras vai aiziet aiz laukumu norobežojošās līnijas vai papildraunda gadījumā.

Bumbas tiek ir nedaudz lielākas par tenisa bumbām, sver ap 275 gramiem un to apkārtmērs ir ap 270 mm. Ādas bumbām var būt dažādas cietības pakāpes.

Paveidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā oriģinālajam boči, arī bočei ir savi paveidi. Latvijā tiek spēlēta versija ar no kaula gatavotām bumbām spēlētājiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, kurai nav būtisku atšķirību noteikumos. Šajā paveidā notiek sacensības bērnu un jauniešu Speciālo Olimpiāžu ietvaros.[4]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norvēģijas spēlētājs Rodžers Ondalens (baltā/zilā) un Japānas spēlētājs Takajuki Hirose (sarkanā) 2008. gada vasaras Paralimpiskajās spēlēs.

Lai iegūtu tiesības piedalīties bočes sacensībās valsts vai starptautiskā līmenī, sportistiem jābūt ratiņu invalīdiem cerebrālās triekas vai citas līdzvērtīgas neiroloģiskas slimības, kā muskuļu distrofijas vai smadzeņu traumas, rezultātā. Spēlētājus novērtē pēc to invaliditātes pakāpes un nozīmē attiecīgā sportistu kategorijā, lai tie sacenstos ar līdzīga fizisko disfunkciju līmeņa sportistiem.

Bočes spēlētājus sadala kādā no četrām sportistu kategorijām atkarībā no viņu funkcionālajām iespējām:

  • BC1 – Šīs kategorijas spēlētāji var mest bumbu ar roku vai kāju. Tie var piedalīties kopā ar palīgu, kurš stāv ārpus spēlētāja spēles taisnstūra, stabilizē vai koriģē spēlētāja ratiņkrēslu un pasniedz bumbu pēc pieprasījuma.
  • BC2 – Šīs kategorijas spēlētāji met bumbu ar roku. Viņiem nav tiesību uz palīdzību no ārpuses.
  • BC3 – Šīs kategorijas spēlētājiem ir nopietna motorikas disfunkcija visās četrās ekstremitātēs. Šie spēlētāji nevar pilnvērtīgi satvert un atlaist bumbu un, lai gan tie var veikt roku kustības, tās nav pietiekamas bumbas precīzai virzīšanai pa laukumu. Tādēļ viņi var lietot speciālu slīpni (reni) bumbas kustināšanai. Tie var sacensties kopā ar palīgu; palīgiem jāturas ar muguru pret spēles laukumu, neskatoties uz to.
  • BC4 – Šīs kategorijas spēlētājiem ir nopietna motorikas disfunkcija visās četrās ekstremitātēs, kā arī slikta spēja pārvaldīt savu ķermeni. Tomēr viņi spēj patstāvīgi izmest bumbu laukumā. Viņiem nav tiesību uz palīdzību no ārpuses.[5]

Sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boči var spēlēt kā izklaides vai sacensību spēli. Sacensības tiek organizētas vietējā, valsts un starptautiskā līmenī. Starptautisko sacensību kalendārs ir pieskaņots ik četrus gadus notiekošajām vasaras Paralimpiskajām spēlēm, ar starptautiskiem reģionāliem čempionātiem pirmajā gadā, pasaules čempionātu otrajā gadā, pasaules kausu trešajā un Paralimpiskajām spēlēm ceturtajā gadā.

2010. gadā starptautiskajā reitingā bija vairāk kā 300 bočes spēlētāju.[6] 2016. gada Riodežaneiro Paralimpiskajās spēlēs piedalījās 106 sportisti, kas cīnījās par 6 medaļu komplektiem. Visvairāk medaļu - 5 no 18 - izcīnīja Taizemes sportisti.

Latvijā boči spēlē kopš 1997. gada, gandrīz ik gadus notikuši Latvijas čempionāti.[7] Notiek arī atsevišķi Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas organizēti čempionāti bērniem un jauniešiem.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. History of boccia
  2. BISFed dalībvalstis
  3. Boccia noteikumi
  4. «Kurzemes boče kauss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. augustā. Skatīts: 2017. gada 19. aprīlī.
  5. «Boccia spēles process». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2017. gada 19. aprīlī.
  6. 2010. gada bočes pasaules reitings
  7. Boče Latvijā[novecojusi saite]
  8. «Boccio fināls - 2017». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. novembrī. Skatīts: 2017. gada 19. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]