Boiko Borisovs

Boiko Borisovs; Бойко Борисов
	Bulgārijas premjerministrs
	Amatā; 2017. gada 4. maijs — 2021. gada 12. maijs
Prezidents	Rumens Radevs
Priekštecis	Ogņans Gedžikovs (pagaidu)
Pēctecis	Stefans Janevs (pagaidu)
	Bulgārijas premjerministrs
	Amatā; 2014. gada 7. novembris — 2017. gada 27. janvāris
Prezidents	Rosens Plevnelijevs; Rumens Radevs
Priekštecis	Georgijs Bliznaškis
Pēctecis	Ogņans Gedžikovs (pagaidu)
	Bulgārijas premjerministrs
	Amatā; 2009. gada 27. jūlijs — 2013. gada 13. marts
Prezidents	Georgijs Parvanovs; Rosens Plevnelijevs
Priekštecis	Sergejs Staniševs
Pēctecis	Marins Rajkovs
Dzimšanas dati	1959. gada 13. jūnijā (65 gadi); Bankja, Sofija, Bulgārija
Politiskā partija	Bulgārijas Komunistiskā partija (pirms 1990. gada), Stabilitātes un progresa nacionālā kustība (2001–2006), GERB (2006-)
Paraksts

Boiko Borisovs (bulgāru: Бойко Борисов; dzimis 1959. gada 13. jūnijā) ir Bulgārijas politiķis, vairākas reizes bijis Bulgārijas premjerministrs.

Pirms tam no 1982. gada strādādams Bulgārijas Iekšlietu ministrijā, 2005. gadā tika ievēlēts par galvaspilsētas Sofijas mēru; amatā atradās līdz 2009. gadam. 2006. gada decembrī bija viens no labēji centriskās partijas GERB dibinātājiem. 2009. gada parlamenta vēlēšanās partija ieguva 39,7% balsu un 116 (no 240) deputātu vietām, bet Boiko Borisovs kļuva par valsts premjerministru. 2013. gada janvārī valstī izcēlās protesti pret komunālo maksājumu dārdzību un 2013. gada 13. martā Borisova valdība demisionēja. Tika sarīkotas jaunas vēlēšanas, tajās atkal uzvarēja GERB ar 30,5% balsu un 97 (no 240) deputātu mandātiem, tomēr valdību sastādīja sociālists Plamens Orešanskis. 2014. gada oktobrī notika vēl vienas parlamenta vēlēšanas, kurās atkal uzvarēja GERB ar 32,7% balsu un 84 (no 240) deputātu mandātiem. Boiko Borisovs vēlreiz ieguva premjerministra amatu. Pēc tam, kad Bulgārijas prezidenta vēlēšanās 2016. gada novembrī uzvarēja Rumens Radevs, nevis GERB atbalstītā Cecka Cačeva, Boiko Borisovs demisionēja. Pēc 2017. gada parlamentārajām vēlēšanām Borisovs atkal kļuva par premjerministru, sākot savu 3 termiņu šajā amatā.

Pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām nolēma vairs nekandidēt uz premjerministra amatu.^[1] 2022. gada martā tika aizturēts uz aizdomu pamata par Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstošu izmantošanu, taču jau pēc nepilnām 24 stundām tika atbrīvots.^[2]

Atsauces

↑ «Skandālos ierautais Borisovs nekandidēs uz Bulgārijas premjera amatu». tvnet.lv. 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.
↑ «Eiropas Prokuratūras iespēja sevi pierādīt: Bulgārijas ekspremjera Borisova aizturēšana». tvnet.lv. 2022. gada 28. martā. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boiko Borisovs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Oficiālā tīmekļa vietne

[1] «Skandālos ierautais Borisovs nekandidēs uz Bulgārijas premjera amatu». tvnet.lv. 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.

[2] «Eiropas Prokuratūras iespēja sevi pierādīt: Bulgārijas ekspremjera Borisova aizturēšana». tvnet.lv. 2022. gada 28. martā. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.

[1]

[2]