Boiko Borisovs
| Boiko Borisovs Бойко Борисов | |
|---|---|
 | |
| Bulgārijas premjerministrs | |
|
Amatā 2017. gada 4. maijs — 2021. gada 12. maijs | |
| Prezidents | Rumens Radevs |
| Priekštecis | Ogņans Gedžikovs (pagaidu) |
| Pēctecis | Stefans Janevs (pagaidu) |
| Bulgārijas premjerministrs | |
|
Amatā 2014. gada 7. novembris — 2017. gada 27. janvāris | |
| Prezidents |
Rosens Plevnelijevs Rumens Radevs |
| Priekštecis | Georgijs Bliznaškis |
| Pēctecis | Ogņans Gedžikovs (pagaidu) |
| Bulgārijas premjerministrs | |
|
Amatā 2009. gada 27. jūlijs — 2013. gada 13. marts | |
| Prezidents |
Georgijs Parvanovs Rosens Plevnelijevs |
| Priekštecis | Sergejs Staniševs |
| Pēctecis | Marins Rajkovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1959. gada 13. jūnijā Bankja, Sofija,  Bulgārija |
| Politiskā partija | Bulgārijas Komunistiskā partija (pirms 1990. gada), Stabilitātes un progresa nacionālā kustība (2001–2006), GERB (2006-) |
| Paraksts |
 |
Boiko Borisovs (bulgāru: Бойко Борисов; dzimis 1959. gada 13. jūnijā) ir Bulgārijas politiķis, vairākas reizes bijis Bulgārijas premjerministrs.
Pirms tam no 1982. gada strādādams Bulgārijas Iekšlietu ministrijā, 2005. gadā tika ievēlēts par galvaspilsētas Sofijas mēru; amatā atradās līdz 2009. gadam. 2006. gada decembrī bija viens no labēji centriskās partijas GERB dibinātājiem. 2009. gada parlamenta vēlēšanās partija ieguva 39,7% balsu un 116 (no 240) deputātu vietām, bet Boiko Borisovs kļuva par valsts premjerministru. 2013. gada janvārī valstī izcēlās protesti pret komunālo maksājumu dārdzību un 2013. gada 13. martā Borisova valdība demisionēja. Tika sarīkotas jaunas vēlēšanas, tajās atkal uzvarēja GERB ar 30,5% balsu un 97 (no 240) deputātu mandātiem, tomēr valdību sastādīja sociālists Plamens Orešanskis. 2014. gada oktobrī notika vēl vienas parlamenta vēlēšanas, kurās atkal uzvarēja GERB ar 32,7% balsu un 84 (no 240) deputātu mandātiem. Boiko Borisovs vēlreiz ieguva premjerministra amatu. Pēc tam, kad Bulgārijas prezidenta vēlēšanās 2016. gada novembrī uzvarēja Rumens Radevs, nevis GERB atbalstītā Cecka Cačeva, Boiko Borisovs demisionēja. Pēc 2017. gada parlamentārajām vēlēšanām Borisovs atkal kļuva par premjerministru, sākot savu 3 termiņu šajā amatā.
Pēc 2021. gada parlamenta vēlēšanām nolēma vairs nekandidēt uz premjerministra amatu.[1] 2022. gada martā tika aizturēts uz aizdomu pamata par Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstošu izmantošanu, taču jau pēc nepilnām 24 stundām tika atbrīvots.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Skandālos ierautais Borisovs nekandidēs uz Bulgārijas premjera amatu». tvnet.lv. 2021. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.
- ↑ «Eiropas Prokuratūras iespēja sevi pierādīt: Bulgārijas ekspremjera Borisova aizturēšana». tvnet.lv. 2022. gada 28. martā. Skatīts: 2022. gada 11. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Boiko Borisovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
|