Bolivīnas
| Bolivīnas Bolivina d'Orbigny, 1839 | |
|---|---|
 Bolivīna Bolivina catanensis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Globothalamea |
| Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
| Virsdzimta | Bolivinitoidejas (Bolivinitoidea) |
| Dzimta | Bolivinitīdas (Bolivinitidae) |
| Apakšdzimta | Bolivinitīnas (Bolivinitinae) |
| Ģints | Bolivīnas (Bolivina) |
 Bolivīnas Vikikrātuvē | |
Bolivīnas (Bolivina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1839. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Bolivina plicata d'Orbigny, 1839. Ģeohronoloģiski bolivīnas ir zināmas no agrā juras perioda (piemēram, Bolivina liasica) līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir izstiepta, plati ieapaļa, lēzeni sašaurinās, perifērijā viegli daivaina, galā plati ovāla, biseriāla. Pieaugušiem īpatņiem čaulai ir ap 20 kamerām. Kameras ir zemas, to platums apmēram divreiz lielāks par augstumu. Tās pastāvīgi palielinās izmēros, frontālā pārsegšanās vēlākajām kamerām ir būtiska (līdz 2/3 no čaulas platuma), un ir sastopamas biežas krenulācijas. Šuves ir viļņveidīgas, agrīnās attīstības daļā centrā aptumšotas sekundāro plātnīšu nogulsnēšanās dēļ zoboto kameru malās. Atvere cilpveidīga, bieži vien nedaudz savīta, apjozta ar ļoti piepaceltu, atlocītu lūpu. Lūpa asimetriska. Zobu plātnes augšdaļa atverē ne vienmēr ir redzama. Viens ķīlis parasti iet no atveres virsotnes līdz iepriekšējai kamerai un nedaudz uziet tai virsū. Zobu plātne ir plāna. Dzelksnis ieliekts un lēzeni izliekts. Nav gala malas, brīvā mala ir sigmoīda un pusceļā lejā saplūst ar plātni stiprinājuma vietā gar atveres zobu plātnes virsotni. Sieniņas ir sīki perforētas, klātas ar hialīnu, un optiski skaidri radiālas. Sekundāro plātnīšu izgulsnēšanās rezultātā, kuras, saplūstot, veido dažus viļņotus valnīšus, sieniņas ir ornamentētas ar reljefu zobojumu. Šāds ornamentējums ir vislabāk redzams čaulas apakšējā trešdaļā. Zobiņu paliekas un loki starp šuvēm veido krokojuma efektu.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bolivīnu ģintī ir 200 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 693 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]:
- Bolivina acerosa Cushman, 1936
- Bolivina affiliata Finlay, 1939 †
- Bolivina alata (Seguenza, 1862)
- Bolivina albatrossi Cushman, 1922
- Bolivina barnwelli Finlay, 1947 †
- Bolivina beyrichi Reuss, 1851
- Bolivina cacozela Vella, 1957
- Bolivina catanensis Seguenza, 1862
- Bolivina finlayi Hornibrook, 1961 †
- Bolivina lapsus Finlay, 1939 †
- Bolivina liasica (Terquem, 1858) †
- Bolivina lutosa Finlay, 1947 †
- Bolivina mahoenuica Hornibrook, 1961 †
- Bolivina mantaensis Cushman, 1929 †
- Bolivina mitcheli Gibson, 1967 †
- Bolivina moodysensis Cushman & Todd, 1945 †
- Bolivina petiae Gibson, 1967 †
- Bolivina plicata d'Orbigny, 1839
- Bolivina plicatella Cushman, 1930
- Bolivina pontis Finlay, 1939 †
- Bolivina pseudoplicata Heron-Allen & Earland, 1930
- Bolivina pukeuriensis Hornibrook, 1961 †
- Bolivina pygmaea (Brady, 1881)
- Bolivina reticulata Hantken, 1875
- Bolivina robusta (Brady, 1881)
- Bolivina seminuda Cushman, 1911
- Bolivina silvestrina Cushman, 1936 †
- Bolivina spathulata (Williamson, 1858)
- Bolivina tectiformis Cushman, 1926 †
- Bolivina turbiditorum Vella, 1963 †
- Bolivina variabilis (Williamson, 1858)
- Bolivina vellai Collen, 1972 †
- Bolivina wanganuiensis Collen, 1972 †
- Bolivina watti Gibson, 1967 †
- Bolivina zedirecta Finlay, 1947 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Stefan A. Revets, THE GENERIC REVISION OF THE BOLIVINITIDAE CUSHMAN, 1927, Cushman Foundation Special Publication No.34 p.1-55, 1996, 7. lpp.
- ↑ World Foraminifera Database