Taiga (no mongoļu: тайга — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži. Taiga ir plašākā sauszemes dabas zona un klāj plašus Krievijas, it īpaši Sibīrijas reģionus. Tā aptver plašus apvidus arī Ziemeļamerikā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un citur. Raksturīgākie dzīvnieki — burunduks, lūsis, brūnais lācis, bebrs, tinis, staltbriedis, alnis, sabulis, mednis. Klimata josla ir mērenā josla. Vidējā gaisa temperatūra ir −10 °C. Nokrišņu daudzums ir 213 mm gadā. Tur ir sastopamas melnās egles, Kanādas egles, balzāma baltegles, priedes, apses, papīra bērzi, baltegles un lapegles.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taiga.
