Brīvā asociācija
Brīvā asociācija ir metode, ko izmanto psihoanalīzē un psihodinamikā. To attīstīja Zigmunds Freids, balstoties uz sava kolēģa Jozefa Breijera hipnotisko metodi.
Brīvās asociācijas tehnikas pamatjēga ir ļaut pacientam runāt ar sevi, meklējot savas atbildes, nevis izmantojot analītiķa idejas.[1] Pacientu ierosina izsacīt to, kas pirmais ienāk tam prātā domu plūsmas rezultātā. Bieži vien tā izpaužas kā atsevišķu priekšmetu, darbību vai citu bezsižetisku objektu izsacīšana, kam nav jābūt saistītai ar galveno problēmu un no malas ir šķietami neloģiska, līdz šāda veida monologs noved pie kādas apziņas neapzinātas daļas aptveršanas, palīdzot atrisināt problēmu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pamela Thurschwell, Sigmund Freud (2009) p. 24
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brīvās asociācijas piemērs (angliski)
 | Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |