Bridējputni
| Bridējputni Charadrii | |
|---|---|
 Lielais šņibītis (Calidris canutus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Virskārta | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
 Bridējputni Vikikrātuvē | |
Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).[1]
Bridējputnu apakškārtās ir vairāk kā 210 putnu sugas, kas asociējas ar mitrām, pārplūdušām vietām, ūdenstilpēm un to krastiem. Bridējputni parasti ir migrējošai putni, izņēmums ir tās sugas, kas dzīvo tropu un subtropu biomā.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa bridējputnu ēd kukaiņus, bezmugurkaulniekus un nelielus dzīvniekus, kas tiek uzlasīti no dubļiem, ūdeņiem un ūdensaugu lapām. Bridējputniem ir pagarināti un asi knābji, kas ļauj pārmeklēt augsni, augus un seklus ūdeņus. Daudziem bridējputniem knābja gals ir jutīgs, kas ļauj tiem uztaistīt kukaiņus un dzīvniekus, kas noslēpušies dubļos un augsnē.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazākais bridējputns ir mazais trulītis[2] (Erolia minutilla jeb Calidris minutilla), pieaudzis putns sver līdz 15,5 g, ķermeņa garums apmēram 12—14 cm.[3] Lielākais bridējputns ir austrumu kuitala[4] (Numenius madagascariensis), kuras ķermeņa garums ir 63 cm, svars 860 g, lai gan pludmales lielacis (Esacus magnirostris) ir smagāks — apmēram 1 kg.[5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kādreiz visi bridējputni piederēja vienai apakškārtai — Charadrii, bet DNS pētījumi ir mainījuši bridējputnu klasifikāciju[1]:
- apakškārta Bridējputni (Charadrii)
- Ibisknābju dzimta (Ibidorhynchidae)
- Īlenknābju dzimta (Recurvirostridae)
- Jūras žagatu dzimta (Haematopodidae)
- Tārtiņu dzimta (Charadriidae)
- apakškārta Krasta bridējputni (Chionidi)
- Akmeņkuitalu dzimta (Burhinidae)
- Magelāna tārtiņu dzimta (Pluvianellidae)
- Vairogknābju dzimta (Chionididae)
- apakškārta Neparastie bridējputni (Thinocori)
- Jakānu dzimta (Jacanidae)
- Košo ķikutu dzimta (Rostratulidae)
- Līdzenumu bridējputns (Pedionomidae)
- Sēklu ķikutu dzimta (Thinocoridae)
- apakškārta Slokveidīgie bridējputni (Scolopaci)
- Sloku dzimta (Scolopacidae)
- apakškārta Bridējputni (Charadrii)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 BioMed Central | Full text | Inter-familial relationships of the shorebirds (Aves: Charadriiformes) based on nuclear DNA sequence data
- ↑ Least Sandpiper — BirdWeb
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Eastern Curlew (Numenius madagascariensis) - Birds in Backyards Fact sheet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. janvārī. Skatīts: 2009. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Beach Stone-curlew (Esacus neglectus) - Birds in Backyards Fact sheet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. janvārī. Skatīts: 2009. gada 21. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- A supertree approach to shorebird phylogeny
- Inter-familial relationships of the shorebirds (Aves: Charadriiformes) based on nuclear DNA sequence data
- Charadriiformes
- North American Birds — Shore-Birds, Waders