Briljantu roka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Briljantu roka"
Brilruka.jpg
Oriģinālais
nosaukums
Бриллиантовая рука
Žanrs komēdija
Režisors Leonīds Gaidajs
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Aleksandrs Zacepins
Operators Igors Černihs
Montāža Valentīna Jankovskaja
Studija
  • Kinostudija Mosfilm
  • radošā apvienība Luč
Izdošana 1969. gada 28. aprīlī
Ilgums 100 minūtes
Valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Valoda krievu
IMDb profils

"Briljantu roka" (krievu: Бриллиантовая рука) ir padomju komēdija, uzņemta 1968. gadā kinostudijā Mosfilm. Filmas režisors ir Leonīds Gaidajs. Filma tiek uzskatīta par vienu no visu laiku populārākajām padomju filmām. Tiek vērtēts, ka filmu noskatījušies 76,7 miljoni skatītāju. Filma ieņem trešo vietu starp laika periodā no 1940. līdz 1989. gadam demonstrētajām padomju mākslas filmām.[1]

Filmas sižets daļēji balstīts uz reāliem notikumiem — Šveices kontrabandisti bija mēģinājuši pārvest dārglietas, paslēptas kurjeram uzliktā ortopēdiskā ģipsī. Izlasot laikrakstā За рубежом par šo notikumu publicētās ziņas, vienam no scenārija autoriem Jakovam Kostjukovskim radās ideja par galveno sižeta līniju.

Galvenās lomas attēlo Jurijs Ņikuļins, Ņina Grebeškova, Anatolijs Papanovs, Andrejs Mironovs, Staņislavs Čekans, Nonna Mordjukova, Svetlana Svetļičnaja, Nikolajs Romanovs.

Lielākā daļa filmas tika uzņemta Baku (epizodes, kur darbība notiek ārzemēs) un Sočos.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāds padomju pilsonis Gorbunkovs (Jurijs Ņikuļins) dodas kruīza ceļojumā uz ārzemēm. Uz kuģa viņš iepazīstas ar patīkamu jaunu cilvēku vārdā Geša (Andrejs Mironovs), viņi kopā iet ekskursijās pa ostu pilsētām. Bet Gešam patiesībā ir slepens uzdevums — realizēt kontrabandistu vadoņa Šefa (Nikolajs Romanovs) plānu — pēdējā ostas pilsētā saņemt dārglietas, kas saskaņā ar plānu tiks paslēptas viņa it kā salauztās rokas ģipsī. Geša nošķiras no Gorbunkova, lai noteiktā vietā satiktu kontrabandistus, kuri viņu atpazīs pēc paroles. Tomēr viņš apmaldās, un pirmais pie mājas, kur gaida kontrabandisti, netīšām nokļūst Gorbunkovs. Garām ejot, viņš paslīd uz arbūza mizas un krītot pasaka: "Velns parāvis!" (Чёрт побери!), kas atbilst kontrabandistu gaidītajai parolei. Tie viņu ienes mājā, konstatē, ka roka ir izmežģīta un ievelk to vietā. Šajā brīdī Gorbunkovs zaudē samaņu, bet kontrabandisti viņam uzliek ģipsi, zem kura saskaņā ar plānu ietin dārglietas. Gorbunkovs atgūst samaņu un to ierauga, baidās kaut ko teikt un izliekas, ka ir bezsamaņā. Kontrabandisti viņu atmodina un palaiž, norādot virzienu uz ostu.

Pēc kāda laika meklēto vietu atrod Geša un saprot, ka ir nokavējis. Atgriežoties uz kuģa, viņš uzmana Gorbunkovu, domājot, ka tas nezina par dārglietām. Geša nezina, ka Gorbunkovs jau visu ir paziņojis kuģa kapteinim. Atgriežoties no ceļojuma, Gorbunkovu sagaida taksists, kas izrādās ir milicijas kapteinis Mihails Ivanovičs (Staņislavs Čekans). Viņš pastāsta Gorbunkovam, ka tas tiks izmantots par "ēsmu", lai atklātu kontrabandistus, kad tie centīsies ģipsi ar dārglietām iegūt.

Geša ar savu sabiedroto Ļoļiku (Anatolijs Papanovs) cenšas realizēt vairākus Šefa plānus, lai atgūtu dārglietas, bet katru reizi plāns izgāžas. Tiek pat iesaistīta neatvairāma skaistule (Svetlana Svetļičnaja), bet atkal plāns izjūk. Gorbunkovs neko nedrīkst stāstīt savai sievai (Ņina Grebeškova), viņa pārprot situāciju un kopā ar bērniem pamet Gorbunkovu. Mihails Ivanovičs mierina Gorbunkovu, ka drīz viss nokārtosies un nākamajā dienā viņu aizvedīs pie sievas. Bet vispirms, lai Gorbunkovs izstāsta Gešam, ka pēc divām dienām tiks noņemts ģipsis.

Kontrabandisti nākamajā rītā pārtver Gorbunkovu — ar mašīnu milicijas darbinieka vietā ierodas Ļoļiks. Braucot mašīnā, Ļoļiks no sarunas ar Gorbunkovu saprot, ka tas zina par dārglietām. Ļoļiks piezvana Šefam, un tas izlemj, ka nekavējoties jānoņem ģipsis. Ierodas arī Geša. Gorbunkovs bēg cauri mežam, pēc tam apstādina autovadītāju, lūdz tam palīdzēt, bet saprot, ka tas arī ir bandas loceklis, pie tam pats Šefs. Atskrien Geša un Ļoļiks, piesien Gorbunkovu pie koka, ģipsis tiek noņemts. Gorbunkovs pasaka, ka dārglietas jau sen ir atdotas milicijai. Tad kontrabandisti pamana, ka viņus vajā. Viņi bēg ar šefa mašīnu, bet Gorbunkovu iebāž mašīnas bagāžniekā. Helikopters panāk mašīnu, aizkabina to un paceļ augšā no zemes. No bagāžnieka izkrīt Gorbunkovs.

Filmas beigās Gorbunkovs parādīts ar ieģipsētu kāju. Viņš kopā ar ģimeni laimīgs dodas ceļojumā ar kuteri pa jūru. Pēc tam, atgriežoties krastā, viņu ar helikoptera palīdzību pārsēdina no kutera mašīnā.

Filmas dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas mūzikas autors ir Aleksandrs Zacepins. Filmā iekļautās dziesmas kļuvušas plaši pazīstamas.

  • Остров Невезения (izpilda Andrejs Mironovs)
  • Песня про зайцев (izpilda Jurijs Ņikuļins)
  • Помоги мне (izpilda Aīda Vediščeva)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]