Pāriet uz saturu

Britu Kenija

Vikipēdijas lapa
Colony and Protectorate of Kenya
Britu Kenija
Britu impērijas kolonija
[[Britu Austrumāfrika|]]
1920 – 1963 [[Itālijas Transdžuba|]]
 
[[Kenijas Domīnija|]]
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Apvienotās Karalistes himna
Location of Britu Kenija
Location of Britu Kenija
Kenija 1952. gadā
Pārvaldes centrs Nairobi
Valoda(s) angļu valoda (oficiālā), Svahili
Reliģija kristietība
Valdība Kolonija
Karalis
 - 1920-1936 Džordžs V Vindzors
 - 1936-1952 Džordžs VI Vindzors
 - 1952-1963 Elizabete II Vindzora
Vēsturiskais laikmets Otrais pasaules karš
 - Dibināta 1920. gada 23. jūlijā
 - Kenijas neatkarības iegūšana 1963. gada 12. decembrī
Platība
 - 1924 639 200 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1924. gadā 2 807 000 
     Blīvums 4,4 /km² 
Nauda Austrumāfrikas šilings

Britu Kenija, oficiāli Kenijas kolonija un protektorāts (angļu: Colony and Protectorate of Kenya) bija Britu impērijas koloniālais īpašums, kas pastāvēja Austrumāfrikā no 1920. līdz 1963. gadam.

Berlīnes konferencē, kas noslēdzās 1885. gadā, tika panākta vienošanās, ka Lielbritānijas ietekmes sfēra Austrumāfrikā stiepsies no Džubas upes līdz Vācijas Austrumāfrikai. Formāli šī teritorija piederēja Zanzibāras sultonātam, un 1888. gadā Lielbritānija no sultāna saņēma piekrastes joslas nomu, un tās attīstīšanai tika nodibināta Britu impērijas Austrumāfrikas kompānija. Tomēr 1894. gadā kompānija bankrotēja, un Lielbritānijas valdība pasludināja teritoriju par Austrumāfrikas protektorātu. Šeit sāka ierasties kolonisti gan no Eiropas, gan Indijas, un pēc Pirmā pasaules kara sākās kustība par kolonijas izveidi, kurā kolonisti varētu ietekmēt pārvaldi. 1920. gadā Kenija kļuva par kroņa koloniju. Formāli tikai teritorijas iekšzemes daļa bija kolonija, bet piekrastes josla — protektorāts, taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās Nairobi.

Starpkaru periodā sākās afrikāņu pašapziņas izaugsme. Jurists Harijs Tuku 1921. gadā izveidoja Austrumāfrikas asociāciju, kas sāka aizstāvēt afrikāņu tiesības. Tuku 1922. gadā tika arestēts un izsūtīts uz Somāliju, bet 1931. gadā tika atbrīvots un kļuva par Centrālās kikuju tautas asociācijas vadītāju.

Otrā pasaules kara laikā Kenija kļuva par vienu no britu bāzēm Austrumāfrikas kampaņā. Karš kolonijai atnesa naudu, un armijā iestājās 98 000 cilvēku. Tā rezultātā turpināja pieaugt afrikāņu pašapziņa. 1942. gadā tika izveidota Kenijas Āfrikas apmācības savienība, kas 1947. gadā pārtapa par Kenijas Āfrikas savienības partiju, kas cīnījās par Kenijas neatkarību. Partija tika aizliegta 1952. gadā, bet valstī sākās sacelšanās. Ar 1958. gada konstitūciju tika palielināta afrikāņu pārstāvniecība Likumdošanas asamblejā, taču afrikāņu politiskie līderi pieprasīja, lai tiktu ievērots princips "viens cilvēks — viena balss". Jauna konstitūcija tika pieņemta 1962. gadā, un 1963. gada 12. decembrī kolonija tika pārveidota par Sadraudzības karalisti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]