Bruņutis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bruņutis
Mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum)
Mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlaktis (Hemiptera)
ApakškārtaAugutis (Sternorrhyncha)
VirsdzimtaBruņutis (Coccoidea)
Iedalījums
Bruņutis Vikikrātuvē

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām. Visi virsdzimtas pārstāvji barojas ar augu sulām, tāpēc tiek uzskatīti par kaitēkļiem. Kultūraugiem kaitē daudzas bruņutu sugas: komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi), grimoņu bruņuts (Parthenolecanium corni), vītolu-kārklu bruņuts (Chionaspis salicis), mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum) u.c. Tajā pat laikā bruņutīm no seniem laikiem bija svarīga saimnieciska nozīme, jo no tām ieguva spilgti sarkano krāsvielu - karmīnu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņutis ir 0,5-7 mm gari kukaiņi.[1] Tām ir spilgti izteikts dzimuma dimorfisms. Mātītes tiktāl piemērojušās parazītiskam dzīvesveidam, ka vairs neatgādina kukaiņus, bet izaugumus uz augiem. To ķermeni klāj plāns hitīna apvalks un dažāda veida un blīvuma vaska atdalījumu bruņas jeb vairogs. Kukaiņiem raksturīgais ķermeņa posmojums saglabājies tikai arhaiskākajiem šīs grupas pārstāvjiem un tēviņiem. Tēviņiem ir labi attīstīti taustekļi, spārni, kājas, acis, bet barošanās orgāni pieaugušā stāvoklī ir pilnīgi reducējušies. Tēviņi ir reti sastopami.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņutis vairojas partenoģenētiski. Mātītes zem bruņas dēj neapaugļotas olas vai dzemdē dzīvus kāpurus. Pārvietoties spēj tikai 1., retāk 2. stadijas kāpuri. Latvijā uz kokiem parazitējošām bruņutīm gadā attīstās viena paaudze, ievazātajām siltumnīcu sugām (>15 sugas) 3-4 paaudzes. Uz kokiem un krūmiem bruņutis ziemo olu stadijā zem nedzīvās mātītes bruņas, vai arī kā 2. stadijas kāpuri mizu plaisās.

Barošanās, kaitīgums un apkarošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņutu tēviņi un kāpuri sūc sulu no augu virszemes daļām, dažas siltumnīcu sugas arī no saknēm. Bruņutīm ir polifāgas, oligofāgas un monofāgas sugas. Latvijā konstatētas ap 60 sugām. Dārzos, apstādījumos un siltumnīcās biežāk sastopamas ir grimoņu, komatveida, mīkstā augumāju, pūkainā un vītolu bruņuts. Bruņutu apsēstie augi nīkuļo, zaudē dabisko krāsu un iet bojā. Bruņutis ir arī augu vīrusu slimību pārnēsātājas. Tās apkaro ar pieskares insekcīdiem, kā arī gāzējot.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksikas košenils (Dactylopius coccus).
Māņbruņuts (Pseudococcidae).
Melnā bruņuts (Saissetia oleae).
  • "Archaeococcoids"
  • Callipappidae
  • Coelostomidiidae
  • Kuwanniidae
  • Margarodidae
  • Matsucoccidae
  • Monophlebidae
  • Ortheziidae
  • Phenacoleachiidae
  • Pityococcidae
  • Putoidae
  • Steingeliidae
  • Stigmacoccidae
  • Xylococcidae
  • "Neococcoids"
  • Aclerdidae
  • Asterolecaniidae
  • Beesoniidae
  • Carayonemidae
  • Cerococcidae
  • Coccidae
  • Conchaspididae
  • Dactylopiidae
  • Diaspididae
  • Eriococcidae
  • Halimococcidae
  • Kermesidae
  • Kerriidae
  • Lecanodiaspididae
  • Micrococcidae
  • Phoenicococcidae
  • Pseudococcidae
  • Stictococcidae

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 171. lpp.