Lielās talkas brīvprātīgie dalībnieki Latvijā 2010. gadā
Brīvprātīgais ir persona, kas pēc pašas vēlēšanās atvēl laiku un enerģiju darbiem, kas nes labumu citiem un visai sabiedrībai kopumā, darot to brīvprātīgi un bez atlīdzības. Militārā nozīmē — cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.[1]
Brīvprātīgais darbs ir uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā.[2]
Brīvprātīgais darbs pozitīvi ietekmē gan pašu brīvprātīgo, gan sabiedrību, kam tas kalpo. Tas var kalpot kā pamats nākotnes darbam. Daudz brīvprātīgo ir speciāli apmācīti savos darbības laukos, tādos kā medicīna, izglītība, avārijas glābšanas pasākumi. Citi piedalās atsevišķas nepieciešamības gadījumos — ārkārtas situācijās, pēc dabas katastrofām. Viena no senākajām brīvprātīgo tradīcijām Latvijā ir Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības.[3]
palīdzība un darbs ar dažādām sabiedrības grupām: vecākiem cilvēkiem, bērniem, jauniešiem, studentiem, bezpajumtniekiem, bēgļiem, cilvēkiem ar funkcionalitātes traucējumiem un citiem;
palīdzība mediķiem un glābšanas dienestiem ārkārtas situācijās, piemēram, pazudušu personu meklēšanā,[4] avārijas seku likvidēšanā utml.;
koku stādīšana un vides apzaļumošana;
palīdzība dzīvnieku patversmēs;
bezmaksas koncerti un teātra izrādes;
palīdzība festivālu organizēšanā;
vides sakopšanas talkas, atkritumu savākšana dabā un apdzīvotās vietās;
sabiedrības izglītošana, veselīga dzīvesveida popularizēšana;
.jpg)
.jpg)
