Butigeidis
| |
| Ģedimina dinastijas valdnieku ģerbonis | |
| Tituls | Lietuvas dižkunigaitis |
| Pie varas | ap 1285. gads - ap 1290. gads |
| Priekšgājējs | Daumants |
| Pēctecis | Butvīds |
| Dinastija | Ģedimina dinastija |
| Tēvs | Skalmants? |
| Māsa | Gaudemunda (pēc kristīšanas - Sofija), Mazovijas kņaza sieva |
| Brālis | Butvīds |
| Dzimis | nav zināms |
| Miris | ap 1290. gadu |
Butigeidis jeb Butegeidis (lietuviešu: Butigeidis, latīņu: Butegeyde, baltkrievu: Будзікід, dzimis ap 1240. gadu, miris ap 1290. gadu) bija Lietuvas dižkunigaitis (ap 1285. - ap 1290.), pirmais no Ģedimina dinastijas valdniekiem. Viņa valdīšanas laiks sakrita ar Livonijas ordeņa mestru Vilekīna (1282-1287) un Kūno (1288-1290) vadītajiem karagājieniem pret zemgaļiem, kas pēc sakāves pie Dobeles izceļoja uz Lietuvas zemēm.
Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Personvārds Butigeidis ir saliktenis ar saknēm bu- (būti - "būt") + geid- (geidė, gedėti - „ilgoties, gaidīt“) - “būt un gaidīt” vai “tas, kas būs gaidītais”.[1][2]
Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Butigeida dzimšanas gads un izcelsme nav zināma. Tiek pieņemts, ka viņš dzimis ap 1240. gadu un piedalījies Lietuvas kunigaišu cīņās, kas sekoja ķēniņa Mindauga nogalināšanai 1263. gadā un ķēniņa Traidena nogalināšanai 1282. gadā.
Pēc krievu eposā "Zadonščina" (Задонщина) minētā kņaza Andreja Aļģirda dēla teiktā savam brālim Dmitrijam:
«Брате Дмитреи, сами есмя собе два браты, с(ы)н(о)ве Олгордовы, а внуки мы Доментовы, а правнуки есми Сколомендовы...» ("brāli Dmitrij, paši esam divi brāļi, Aļģirda dēli, Ģedimina (Domenta? Jedimenta?) mazdēli, bet Skalmanta (Skolomenda) mazmazdēli...")
daži vēsturnieki uzskata, ka Butigeida tēvs ir bijis kunigaitis Skalmants,[3] kas pieminēts Duisburgas Pētera hronikas tekstā. Ir izteiktas arī hipotēzes, ka Butigeida tēvs bijis ķēniņš Daumants vai ķēniņš Traidens.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par Butigeida dzīvi nav saglabājušies precīzi dati, viņa valdīšana sakrita ar Lietuvas militārā vājuma periodu, kad tās kaimiņzemes mēģināja atkarot ķēniņa Traidena laikā lietuviešiem pakļautās zemes. Par viņa valdīšanas sākumu nav drošu ziņu. Pēc viena uzskata, ka viņš pārņēmis varu no sava priekšgājēja Daumanta 1285. gadā, kad tas zaudēja karā ar Tveras kņazistei, tomēr daži vēsturnieki domā, ka Butigeidis pie varas nonācis uzreiz pēc Traidena nāves 1282. gadā.
Lietuviešu ķēniņš Butigeidis (Боуд̑и̑кидъ) un viņa brālis Butvīds (Боудивидъ) pirmo reizi pieminēti Volīnijas metrikā esošajā 1289. gada maija līgumā ar Volīnijas kņazu Mstislavu Daņiloviču:[4]
«Тогда же Литовьскии кнѧзь Боуд̑и̑кидъ и братъ его .Боудивидъ. даша кнѧзю Мьстиславоу . городъ свои . Волъковъıескь абы с ними . миръ держалъ .» ("Tajā pašā laikā kņazs Budigeids un viņa brālis Butvīds deva kņazam Mstislavam savu pilsētu Volkovijsku, lai uzturētu mieru ar mums")
Savukārt Livonijas ordeņa mestra Baltazara vēstulē 1290. gada rudenī par plānoto karagājienu uz Žemaitiju (Sameyten), tiek lūgts, lai Prūsijas mestrs Meinhards ziemā vienlaicīgi uzbrūk lietuviešu ķēniņa Butegeida zemēm (terram regis Butegeyde):
«Verum quia presens tempus nos convenire non patitur propter multa, que vobis per alias literas scripsimus, et quia novimus sanius apud vos quam apud nos esse consilium propter plures fratres, quos habetis industrios maxime et discretos, supplicamus omni, qua possumus, precum instancia, quatenus super predictis articulis nobis vestrum maturum consilium rescribatis et, si vobis et vestris videbitur forsitan expedire, quod possitis et velitis adhuc ista hyeme producere exercitum contra hostes Lettowinos videlicet de Sameyten, nos ex nostra parte, si nobis diem et tempus tribus semptimanis ad minus ante scripseritis et secrete, toto posse nostro terram regis Butegeyde eodem tempore invademus.»[5]
Pēc šiem karagājieniem Butgeidis vairs nav pieminēts un par Lietuvas dižkungu kļuva viņa brālis Butvīds.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ www.vardai.org
- ↑ «Древние литовские имена». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. jūlijā.
- ↑ "Задонщинa". Подготовка текста и примечания Л. А. Дмитриева // Изборник (Сборник произведений литературы Древней Руси) / Составители и общие редакторы Л. А. Дмитриев и Д. С. Лихачёв. — Москва: Художественная литература, 1969. — С. 380—397, 747—750 (примечания).
- ↑ «ПСРЛ. Т. 2. Ипатьевская летопись. СПб., 1908. стлб. 933.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. novembrī. Skatīts: 2011. gada 23. jūlijā.
- ↑ Preußisches Urkundenbuch. B. 1. Hälfte 2. ed. A. Seraphim. Königsberg, 1909. Nr 568. p.355-356; Paszkiewicz H. Regestra Lithuaniae. Nr 693.
| Ģedimina dzimtas valdnieks
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Daumants |
Lietuvas dižkunigaitis ap 1285 — ap 1290 |
Pēctecis: Butvīds | ||