Daumants

Vikipēdijas lapa
Daumants
Daumantas/Даўмонт/Довмонт/Dowmunt
Pleskavas kņazs
Amatā
1266. gads — 1299. gads
Priekštecis Svjatoslavs Jaroslavičs
Pēctecis Dāvids Dovmontovičs

Dzimšanas dati ?
Miršanas dati 1299. gada 20. maijā
Pleskava, Pleskavas kņaziste
Karogs: Krievija Krievija
Apglabāts Trīsvienības katedrāle, Pleskava, Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Domontoviču dinastija
Tēvs Mindaugs?
Dzīvesbiedrs(-e) Perejaslavļas Marija
Bērni Grodņas Dāvids?
Reliģija pagānisms, pareizticība

Daumants (lietuviešu: Daumantas, baltkrievu: Даўмонт, krievu: Довмонт, poļu: Dowmunt) bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu. Pēc Mindauga nogalināšanas Daumants ar saviem ļaudīm aizbēga uz Pleskavu, kur pēc kristīšanas ieguva vārdu Timofejs un tika ievēlēts par Pleskavas kņazu (1266—1299). Kanonizēts un kļuvis par Pleskavas pilsētas svēto patronu.

Iespējams, ka pēc dižkunigaiša Traidena nāves Daumants 1282. gadā iesaistījās cīņā par varu Lietuvā un uz trīs gadiem tika izvēlēts par Lietuvas dižkungu, kaut arī uzturējās savā rezidencē Pleskavas kremlī, tāpat kā pirms tam par dižkunigaiti izvēlētais Švarns vienlaicīgi valdīja Galīcijas-Volīnijas kņazistē.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds Daumants ir saliktenis ar saknēm daug- ("daudz") + manta („manta“) — “daudzmantis” vai “tas, kam daudz mantas”.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pleskavas kņaza Daumanta (pa kreisi) un Aleksandra Ņevska (pa labi) skulptūras monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" Novgorodā (1862).

Daumants par Nalsenes kunigaiti kļuva pēc kunigaiša Lengvīna nāves 1260. gadā. Viņš apprecēja Lietuvas karaļa Mindauga sievas Martas māsu. Pēc Martas nāves 1262. gadā Mindaugs izlēma ņemt par sievu viņas māsu — Daumanta sievu. Pēc žemaišu kunigaiša Tranaiša mudinājuma 1263. gada 12. septembrī Daumants atriebjoties nogalināja karali Mindaugu un divus viņa dēlus. Kopā ar Tranaiti viņš piedalījās cīņās pret Mindauga dēlu Vaišvilku, pēc Tranaiša nogalināšanas 1265. gadā atstāja Nalseni un aizbēga uz Pleskavu.

Pleskavā Daumants tika kristīts grieķu ortodoksajā ticībā, ieguva kristīgo vārdu Timofejs. Viņa vadībā Pleskavas karaspēks sakāva lietuviešus kaujā pie Daugavas un ieņēma Polocku. Pēc tam Daumants tika ievēlēts par Pleskavas kņazu.

Novgorodas kņazs Jaroslavs sākotnēji plānoja padzīt Daumantu no Pleskavas, bet vēlāk kopā ar viņu 1268. gadā piedalījās karagājienā uz Igauniju, kur vadīja Pleskavas karadraudzi kaujā pie Rakveres. Pēc tam viņš uzvarēja Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto karaspēku, kas bija aplencis Pleskavu 1269. gadā. 1270. gadā Daumants apprecēja kņaza Aleksandra Ņevska mazmeitu Mariju. Iespējams, ka ap 1281. gadu pakļāvis Polocku, kura atradās Pleskavas atkarībā līdz 1285. gadam.

Daumanta rezidence — Pleskavas kremlis (Довмонтов город)

Kņazs Daumants miris 1299. gadā pēc tam, kad bija aizstāvējis Pleskavas kremli pret jaunu Livonijas ordeņa aplenkumu. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Pleskavas Trīsvienības katedrālē. Krievijas Pareizticīgo baznīca kanonizēja Daumantu kā svēto Pleskavas patronu.

Lietuvas dižkungs?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi vēsturnieki gan apgalvo, ka Lietuvā pēc Traideņa nāves ir valdījis cits dižkunigaitis vārdā Daumants, tomēr rakstiskos avotos tam trūkst apstiprinājuma. Viens no nedaudzajiem vēsturiskajiem tekstiem, kuros aprakstīti šī laika notikumi, ir "Lietuvas un Žemaitijas hronika" (Хроника литовская и жмойтская), kurā minēts, ka uz Pleskavu aizbēgušais kņazs Daumants iesaistījās cīņās par varu ar Traidena dēlu, bet tika sakauts.[2] Kaut arī šis teksts ir rakstīts 17. gadsimtā un tajā ir daudz hronoloģisku un faktu kļūdu (Mindauga dēla Vaišvilka (Lauriša) cīņa ar Daumantu tiek aprakstīta kā Traideņa dēla Laurentija cīņa ar Daumantu par varu pēc tēva nāves), tomēr tas ir balstīts uz kādiem zudušiem tā laika notikumu aprakstiem.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Daumantai". Lietuviškoji enciklopedija (1937) VI. Red. Vaclovas Biržiška. Kaunas: Spaudos Fondas. 172—177 lpp.
  • "Daumantas". Encyclopedia Lituanica II. (1970—1978). Red. Simas Sužiedėlis. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. 39—40 lpp.
  • Охотникова В. И., Повесть о Довмонте, Ленинград, 1985. (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Древние литовские имена». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. jūlijā.
  2. «Хроника литовская и жмойтская // Полное собрание русских летописей. — М.: Наука, 1975. — Т. 32. — С. 16—127.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. augustā. Skatīts: 2011. gada 31. jūlijā.
Mindauga dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Lengvīns
Nalsenes kunigaitis
ap 1260. gads — 1264. gads
Pēctecis:
Gerdenis
Sukse
Priekštecis:
Svjatoslavs Jaroslavičs
Pleskavas kņazs
1266. gads — 1299. gads
Pēctecis:
Dāvids Dovmontovičs
Priekštecis:
Traidens
Lietuvas dižkunigaitis (?)
1282. gads — 1285. gads
Pēctecis:
Butigeidis