Centrālā nervu sistēma

Centrālās nervu sistēmas diagramma:
1. Galvas smadzenes
2. Centrālā nervu sistēma
    (galvas smadzenes un muguras smadzenes)
3. Muguras smadzenes

Centrālā nervu sistēma (latīņu: Systema nervosum centrale) jeb CNS ir nervu sistēmas daļa, kurai pieder galvas smadzenes un muguras smadzenes. Tā aizņem lielāko nervu sistēmas daļu, un kopā ar perifēro nervu sistēmu tai ir būtiska pamatloma uzvedības kontrolēšanā. Caur CNS realizējas arī refleksi. Galvas smadzenes ir aizsargātas ar galvaskausu, bet muguras smadzenes ar skriemeļiem.

Funkcijas

Centrālajā nervu sistēmā atrodas neironu kopa, kas piedalās kādas noteiktas organisma funkcijas realizācijā un regulācijā. Tātad funkcijas var būt dažādas:

• Regulācija - CNS regulē visu audu un orgānu darbību, kā arī apvieno tos vienā veselā.
• Pielāgošanās — CNS nodrošina visa organisma pielāgošanos mainīgajai ārējai videi.
• Specifiskās funkcijas — CNS veic tādas specifiskās funkcijas, kā piemēram, specifisku jušanas analīzi vai noteiktas motoriskas reakcijas.
• Nespecifiskas funkcijas — veic arī nespecifiskās funkcijas, piemēram, kontrolē apziņu, smadzeņu aktivitāti.

CNS iedala arī somatiskajā un veģetatīvajā nervu sistēmā. Somatiskā nodrošina jušanas un motoriskās funkcijas, bet veģetatīvā regulē organisma iekšējās vides homeostāzi. Abas nervu sistēmas sadarbojas un kā viscerosomatiski refleksi realizē visefektīvāko atbildes reakciju.

Uzbūve

Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm:

Centrālā nervu sistēma	Galvas smadzenes	Priekšējās smadzenes	Gala smadzenes	Ožas smadzenes, Mandeļveida kodols, Jūras zirgs, Jaunā garoza, Laterālais smadzeņu dobums
			Starpsmadzenes	Epitalāms, talāms, hipotalāms, subtalāms, hipofīze, epifīze, trešais smadzeņu dobums
		Smadzeņu stumbrs	Vidussmadzenes	Jumts, smadzeņu kājiņas, vidussmadzeņu ūdensvads
			Rombiskās smadzenes	Mugurējās smadzenes	Tilts, smadzenītes
				Papildsmadzenes	Iegarenās smadzenes
	Muguras smadzenes

Centrālās nervu sistēmas sinapses

Centrālās nervu sistēmas sinapses veido pamatstruktūras visā nervu sistēmā. Šīs pamatstruktūras kontrolē informācijas signālu ieiešanu, izplatīšanos, integrēšanu un iziešanu no nervu sistēmas, tāpēc CNS sinapses pēc funkcijas var būt uzbudinātājsinapses vai kavētājsinapses. Šajās sinapsēs var iesaistīties miljardiem neironu, kas ir ļoti jutīgi pret ķīmiskām vielām, vielmaiņas produktiem un skābekļa trūkumu, kā arī tiem ir lielāka nogurdināmība kā neironiem un vadot uzbudinājumu caur sinapsēm, tas var mainīties. CNS sinapsēm ir spēja apvienot un pastiprināt vājus, vienlaicīgus vai secīgus ienākošās informācijas signālus, jeb tā ir sumēšana laikā un telpā. Kavēšana centrālajā nervu sistēmā parasti ir atgriezeniska neironu uzbudināmības un funkcionālās aktivitātes samazināšanās. Tā var būt dažādu veidu - pēc lokalizācijas, procesa dabas vai procesa virzības.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrālā nervu sistēma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)