Ceļš uz mājām

Vikipēdijas lapa
Ceļš mājup
Oriģinālais
nosaukums
The Road to Home
Žanrs Dokumentālā filma
Režisors Dominiks Brauns
Producents Dominiks Brauns
Galvenajās
lomās
Benijs Venda
Studija Dancing Turtle Films
Izdošana
  • 2015. gada 4. jūlijs
Ilgums 54 minūtes[1]
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda angļu
IMDb profils

Ceļš uz mājām (angļu: The Road to Home) ir godalgota 2015. gada pilnmetrāžas dokumentālā filma[2] par Rietumu Jaungvinejas neatkarības kustības vadītāju un Nobela miera prēmijas kandidātu Beniju Vendu.[3] Kopš dramatiskās bēgšanas no Indonēzijas cietuma 2002. gadā,[4] kur viņš tika spīdzināts un turēts izolācijā kā politiskais ieslodzītais,[5] Benijs ir bijis nerimtīgs politisks cīnītājs, kurš vada kampaņu par savas tautas atbrīvošanu no Indonēzijas koloniālā režīma varas.[6]

Fons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saņēmis politisko patvērumu Lielbritānijā 2004. gadā, Venda saskārās ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem 2011. gadā, kad pēc Indonēzijas valdības lūguma Interpols izdeva “sarkano paziņojumu”, draudot viņam ar arestu un ekstradīciju uz Indonēziju izceļošanas gadījumā.[7] Nākamajā gadā “sarkanais paziņojums” tika atcelts pēc tam, kad tas tika atzīts par “galvenokārt politiska rakstura” un tādēļ neatbilstošu Interpola noteikumiem.[8] Pēc tam Venda sāka vispasaules "Brīvības tūri",[9] lai veidotu pasaulē atbalstu un izpratni par rietumu papuasu neatkarības kustību. Ar to Benijs ir uzstājies daudzās valstīs, tādās kā Jaunzēlande, Austrālija, Šveice, Polija, Lielbritānija, Papua-Jaungvineja, Zālamana salas, Amerikas Savienotās Valstis un citās. Tikmēr iebraukšana Indonēzijā viņam joprojām nozīmē arestu.[10]

Uzņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmu producēja un režisēja britu kinorežisors Dominiks Brauns, un tā tika uzņemta divu gadu laikā,[11] kad filmas veidotājs pievienojās Benijam Vendam viņa ārzemju ceļojumos, ieskaitot viņa parādīšanos Oslo Brīvības forumā,[12] un viņa pirmo oficiālo ārzemju tūri uz ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju un Vanuatu.

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labākā dokumentālā filma — Amsterdamas filmu festivālā, 2016.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IMDb: The Road to Home (2015)
  2. «The Road To Home - Benny Wenda documentary - Dancing Turtle Films». Dancing Turtle Films. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  3. «Benny Wenda nominated for Peace Prize again». The Oslo Times. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. novembrī. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  4. «As Indonesia Threatens West Papuan Freedom Flotilla, Benny Wenda on Struggle for Independence». Democracy Now. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  5. «Free West Papua - Benny Wenda’s Story». freewestpapua.org. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  6. «Benny Wenda: ‘West Papuans are living in a prison’». 2014. gada 5. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  7. Leah Hyslop. «Benny Wenda: ‘There’s a silent genocide going on in West Papua'», 2011. gada 28. novembris. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  8. Danny Shaw. «Man given asylum off wanted list», 2012. gada 6. augusts. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  9. «Freedom Tour announcement - The Office of Benny Wenda». bennywenda.org. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.
  10. Регнум: В Индонезии лидера движения за свободное Папуа арестуют при въезде в страну
  11. «About». The Road to Home. Skatīts: 2018. gada 21. novembris.
  12. «Speakers: Benny Wenda». Oslo Freedom Forum. Skatīts: 2018. gada 21. novembris.
  13. Super User. «Amsterdam Film Festival - Amsterdam Screenplay Contest - 2016 Winners». Amsterdam Film Festival. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2018. gada 20. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]