Centriola

Vikipēdijas lapa
Trīsdimensionāls skats uz centriolu

Centriola ir cilindrisks šūnas organoīds, kas sastāv no 9 mikrocaurulīšu tripletiem. Tās nodrošina mikrocaurulīšu, skropstiņu un vicu veidošanos.

Centriolas atrodas citoplazmā netālu no kodola apvalka. Dzīvnieku un vienšūņu šūnās ir centrosomas, kuras sastāv no divām perpendiskām centriolām. Katra centriola sastāv no 9 mikrocaurulīšu (mikrofilamentu) tripletiem, kuri savukārt veidojas, polimerizējoties speciālai olbaltumvielai - tubulīnam.

Centriolas piedalās šūnas dalīšanās procesā. Pirms šūnu dalīšanās, centriolas dubultojas un katrs centriolu pāris kļust par atsevišku centrosomu. Tās formē citoplazmatiskās mikrocaurulītes dalīšanās laikā un regulē mitotiskās vārpstas veidošanos. Šūnām, kurām ir skropstiņas vai vicas, novērots, ka centriolas veido bazālos ķermenīšus, kuri nosaka mikrocaurulīšu veidošanos šādās struktūrās. Šādā skropstiņu veidošanā bazālais ķermenītis veic funkciju, ko centrosoma veic mikrocaurulīšu veidošanā šūnā.[1]

Augu un sēņu šūnās centriolu nav un tajās mitotiskā vārpsta veidojas bez centriolu palīdzības.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 90.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 07.10.2021.